Sunākstes mācītājmuižas parkā iedibina Sēlijas dienas tradīciju 1

Netālu no latviešu valodas pamatlicēja – Vecā Stendera atdusas vietas svinīgi tika pacelts Sēlijas karogs, simboliski aizsākot Sēlijas dienas tradīciju. Sunākstes mācītājmuižas parku, kas nesaraujami saistīts ar Vecā Stendera dzimtu, pieskandināja dūdu skaņas sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce” izpildījumā. Pasākumā būtiska nozīme bija Sēlijas karogam – tas ir iemesls, kādēļ Stendera biedrība rosina Sēlijas dienu atzīmēt tieši 22. maijā, tradīciju aizsākot tieši Sunākstes luterāņu baznīcas tuvumā.

“1999. gada 21. un 22. maijā tika organizēts pirmais Sēlijas kongress, un tieši 22. maijā, pirms 26 gadiem šeit – Sunākstes baznīcā tika iesvētīts pirmais Sēlijas karogs,” stāsta Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš. “Ideja būtu tāda, ka katrā sētā un mājā, kur mīt kāds sēlis, mēs 22. maijā piedomājam par savām saknēm, par savu dzimto pusi. Tas ir ļoti būtiski, īpaši sēļiem, kuri ir nevis šeit uz vietas, bet jau izklīduši.”

Iesvētīts tika arī karogs, kas turpmāk plīvos Sunākstes mācītājmuižas parkā. Pēc tam Sēlijas simbols svinīgi tika pacelts 12 metrus augstajā mastā. Uz pirmo Sēlijas dienas svinēšanu pulcējās daudzi, kuriem rūp šīs vēsturiskās zemes identitāte un attīstība.

Sēlijas identitāte vienmēr bijusi svarīga arī biedrības “Sēļu klubs” valdes priekšsēdētājai Ilmai Svilānei: “Man prieks par tādu uzvaru! Var teikt – tā ir atkal kaut kāda uzvara, kura nāca pati par sevi kā dabisks turpinājums tam, ko Stendera biedrība ir iesākusi, veicot šo milzīgo darbu Sunākstē.”

Nozīmīgu darbu Sēlijas popularizēšanā ir ieguldījušas tieši nevalstiskās organizācijas – arī kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”. Pasākuma laikā divas “Sēlijas salu” pārstāves – Ieva Jātniece un Daina Alužāne saņēma Kultūras ministrijas Īpašos Atzinības rakstus. Viņas gan uzsver, ka tas ir visu aktīvo sēļu nopelns.

“Tas ir labi, ka šo cilvēku darbs tiek novērtēts, jo visi zina, ka nevalstiskie strādā brīvprātīgi, ļoti daudz bez atalgojuma,” saka “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne. “Pat, ja tie ir projektu līdzekļi, par ko tiek rīkoti pasākumi un daudz laba izdarīts, tāpat brīvprātīgais darbs tiek ieguldīts absolūti liels. Forši, ka par to pasaka paldies!”

Sēlijas dienā piedalījās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Jana Vērdiņa: “Es ikdienā strādāju ar vēsturisko zemju likuma īstenošanu, un sēļi ir ļoti aktīvi un ļoti patīkami sadarbībā, vienmēr ar daudz jaunām idejām. Sēļi, kā vienmēr, kaut ko jaunu aizsāk paši pirmie. Sēlijas diena noteikti rosinās arī pārējās vēsturiskās zemes iedibināt savas dienas, jo kopības apzināšanās izcelšana ir bezgala būtiska katra unikālā indentitātē, kas veido visu mūsu kopējo rakstu kā tautai.”

Stendera biedrībā pauž cerību, ka turpmākajos gados 22. maijā pie ēkām un mastos plīvos arvien vairāk Sēlijas karogu.

“Latvijas veikalos un ražotnēs, kas ražo karogus un tieši Sēlijas karogu, ne vienmēr atbilst īstais sūnu zaļais tonis,” skaidro Pēteris Stradiņš. “Mēs esam ar daudziem tirgotājiem sākuši sarunas, lai uzlabotu šo toni.”

Divas no Sēlijas karoga krāsām saskan ar Latvijas valsts karogu, bet neskaidrības bieži vien rodas par zaļo krāsu. Pagājušajā gadā spēkā stājās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rīkojums, ar kuru noteikti precīzi Sēlijas karoga krāsu kodi, tostarp arī sūnzaļajam tonim.

Sandra Paegļkalne