Šosezon prognozē augstu ērču aktivitāti – Jēkabpils slimnīcā noņemti jau 12 kaitēkļi 1

Aizvadītā ziema bijusi ļoti labvēlīga kaitēkļiem, un ērču aktivitātes sezona Latvijā jau ir sākusies. Izmantojot ērču pētnieku metodi ar baltu audumu, mēģinājām noskaidrot, vai Jēkabpils Mežaparkā ir sastopamas ērces.

Rezultāts ilgi nebija jāgaida – pēc aptuveni 15 minūtēm uz auduma jau pirmā ērce. Tas pierāda, ka no šiem parazītiem jāuzmanās arī pilsētvidē.

“Aizvadītā ziema ir bijusi labvēlīga ērcēm. Zemi klāja bieza sniega sega, kas radīja labu klimatu ērču pārziemošanai augsnē,” skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Cera.

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šogad noņemtas jau 12 ērces, pirmā – 26. martā. Savukārt pērn bija 390 šādu gadījumu. Mediķi uzsver – ērci vēlams pašam uzreiz noņemt, mazinot inficēšanās risku.

“Nevajadzētu vērsties traumpunktā, jo tas ir gaidīšanas laiks,” skaidro Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārsta palīdze Natālija Kozlova. “Tas aizņem četras, piecas stundas, jo, protams, pirmie, kam tiek sniegta palīdzība, ir pacienti ar akūtām saslimšanām, traumām un citām sūdzībām.”

Pirms ērces noņemšanas uz tās ieteicams neko nesmērēt. Kaitēkli var izvilkt, izmantojot speciālas ierīces, piemēram, ir pildspalvai līdzīgs instruments. Piespiežot pogu, iznāk ārā diedziņš, kas jāuzvelk uz ērces ķermeņa pēc iespējas tuvāk ādai.

“Tad podziņa jāatlaiž, un ierīce to ērci turēs, nenoraus. Tad ar rotējošu kustību mierīgi jāvelk, un ērce iznāks ārā,” skaidro Natālija Kozlova.

Pēc noņemšanas jāvēro veselība. Ja tiek manīti simptomi – sārts aplis ap koduma vietu vai gripai līdzīgas pazīmes, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ļoti bīstama slimība ir ērču encefalīts, kas smagākos gadījumos var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus.

“Vistrakākā ir meningoencefalīta jeb, kā agrāk sauca, perēkļa forma, kas nozīmē, ka bojājums ir paliekošs,” skaidro ģimenes ārsts Māris Belte. “Galvenais sindroms ir tā saucamā šļauganā parēze, kad visi muskuļi izdilst, kad cilvēks vairs nepacels pat kafijas krūzīti.”

Retāka ir ērlihioze, kas arī var radīt smagas komplikācijas. Tāpat nopietnus veselības traucējumus var izraisīt savlaicīgi neārstēta Laimas slimība. Iepriekšējos gados saslimstība ar šo infekciju būtiski pieaugusi, turklāt pret to nav aizsardzības. Vakcīna izstrādāta tikai pret ērču encefalītu, taču daudzi šo iespēju neizmanto.

“Neesam potējušies,” saka jēkabpiliete Anita. “It kā ir bail no ērču pārnēsātajām slimībām, bet neesam nekad potējušies. Arī neplānojam.”

Jēkabpiliete Mirdza arī nav vakcinējusies, uzsverot: “Es nedodos uz mežu, un vispār man nav bijusi saskare ar ērcēm.”

Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) uzsver, ka bīstamie asinssūcēji ir sastopami ne tikai mežā, bet arī pļavās, dārzos, parkos un citviet pilsētvidē, tādēļ iedzīvotāji aicināti vakcinēties.

Teritorijās ar augstāko saslimstības līmeni valsts nodrošina bērnu bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu. Šogad tie ir astoņi novadi Kurzemē un Vidzemē: Ventspils, Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Talsu, Saldus, Cēsu, Limbažu un Tukuma novads.

“Kurzemes puse ir ar augstākiem saslimstības rādītājiem, tālāk ir Ziemeļlatvija, bet mazāk gadījumu reģistrēti Zemgalē un Dienvidlatvijā,” informē SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Ūdre.

Papildus vakcinācijai SPKC aicina ievērot piesardzības pasākumus – dodoties dabā, izvēlēties gaišu, nosedzošu apģērbu, bikšu galus ielikt zeķēs, lietot repelentus, kā arī pēc uzturēšanās dabā rūpīgi pārbaudīt ķermeni un apģērbu.

Plašāka informācija par ērcēm, to pārnēsātajām slimībām, simptomiem un vakcināciju pieejama ŠEIT.

Sandra Paegļkalne