Sēlijas sirdī tapusi Stendera baznīca 3

Pēc Sunākstes draudzes lūguma saskaņā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Bīskapu kolēģijas lēmumu Sunākstes baznīca ir pārdēvēta par Stendera baznīcu, godinot izcilo Latvijas kultūrvēstures personību Gothardu Frīdrihu Stenderu (1714–1796) — teologu, valodnieku, Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītāju, latviešu laicīgās rakstniecības pamatlicēju, pirmās latviešu–vācu vārdnīcas, latviešu gramatikas un pirmās latviešu dabaszinātņu enciklopēdijas autoru, kā arī daudzu reliģisku sacerējumu radītāju. Lielākā daļa viņa darbu tapuši mācītājmuižā pie šīs baznīcas, rūpējoties par latviešu dzimtcilvēku izglītošanu un lasītprasmes veicināšanu.

Vecais Stenders ir apglabāts kapu kalniņā blakus baznīcai, un, saskaņā ar viņa paša vēlēšanos, uz kapakmens lasāms uzraksts: “Sche aprakts G. F. Stenders Latwis”.

Pateicoties Stendera biedrības darbam pēdējo desmit gadu laikā, ap baznīcu veidojas jauna kultūrtelpa: izveidotas izziņas takas ar citātiem no G. F. Stendera “Bildu ābices” un “Augstas gudrības grāmatas”, atjaunota liepu aleja, izveidots Ojāra Arvīda Feldberga skulpturālais ansamblis jeb viedvieta “Gaismas vārti”.

Baznīcas piekājē vienmēr plīvo Sēlijas karogs, jo tieši šeit tas pirmoreiz tika iesvētīts 1999. gadā. Šeit, 2025. gada 22. maijā, tika arī iedibināta jauna tradīcija — Sēlijas dienas svinēšana, aicinot ikvienu sēli, lai kur viņš arī dzīvotu, šajā dienā ar lepnumu apliecināt savu piederību Sēlijai.