Sēlijas militārajā poligonā atklāj šaušanas mācību zonu 0

Sēlijas militārajā poligonā 20. februārī svinīgi atklāta kaujas šaušanas mācību zona, atzīmējot poligona izbūves pirmās kārtas noslēgumu. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, jo tiek paplašinātas gan Nacionālo Bruņoto spēku, gan NATO sabiedroto apmācību iespējas. Izveidojot pirmās kārtas objektus, ir aptverti 15,5 hektāri, kas ir aptuveni 61 procents no plānotās poligona teritorijas.

Atklājot kaujas šaušanas mācību zonu, noslēdzies būtisks posms militārā poligona “Sēlija” attīstībā. Ieguldot aptuveni 36,5 miljonus eiro pirmajā kārtā, ir sperts solis tuvāk Baltijas valstīs lielākā militārā poligona izveidē.

“Tas ir sākums poligona attīstībai,” saka Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Mūsu karavīriem un zemessargiem tā ir plaša iespēja, pirmkārt, pilnveidot sevi, otrkārt, apgūt jaunākās karadarbības metodes, un treškārt, lielā mērā tas atslogo Ādažus, jo Ādaži tiešām ir pārpildīti.”

Paraugdemonstrējumos, kuros piedalījās gan Latvijas karavīri, gan sabiedrotie no citām valstīm, varēja vērot mīnmetēju darbību, pretinieka dronu neitralizēšanu, kā arī pretinieka sagūstīšanu, tam pietuvojoties ar helikopteru. Poligona attīstības pirmajā kārtā ir izveidoti vairāki objekti, tostarp trīs šautuves.

“Ir izveidota 300 metru šautuve, taktiskā šautuve vada līmenim un 1500 metru šautuve snaiperšautenēm un ložmetējiem,” stāsta Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs, pulkvedis Kaspars Miezītis. “Papildus ir izveidota mērķu zona un mērķu zonas novērošanas tornis. Ir ierīkotas mineralizētās joslas, lai ierobežotu uguns izplatību. Ir veikta poligona ārējās robežas marķēšana aptuveni 155 kilometru garumā.”

Mācības Sēlijas poligonā norisinājās jau iepriekš – teritorijā notiek taktiskās un inženiertehniskās apmācības, bruņu tehnikas pārvietošanās, gaisa kuģu pārlidojumi un bezpilota lidaparātu apmācības. Darbojas arī unikāls dronu testēšanas centrs, kur tiek īstenoti dronu un pretdronu testi. Turpmākajos gados īstenojot otro attīstības kārtu, tiks nodrošinātas mācību iespējas daudz plašākā apmērā.

“Sēlijas militārais poligons tiek veidots brigādes līmeņa mācībām, tās noteikti būs taktiskās mācības, kurās piedalīsies no 1500 līdz 5000 karavīriem vienlaicīgi ar viņiem piesaistītajiem ieročiem, ieroču sistēmām, transportlīdzekļiem un materiāli tehniskajiem līdzekļiem,” skaidro Kaspars Miezītis.

Lai šo mērķi sasniegtu, jāizveido bāze un tai nepieciešamā infrastruktūra. No 2026. līdz 2029. gadam tiks izbūvētas kazarmas, noliktavas, ēdnīca, medicīnas centrs un citi objekti, kas ļaus karavīriem un sabiedrotajiem ilgstoši uzturēties poligonā.

“Finansējumam ir jāseko, un tas arī seko,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds. “Tie ir apjomīgi finanšu resursi, kas tiek ieguldīti infrastruktūrā. Vienlaikus mēs arī meklējam instrumentus, lai šo finansējumu maksimāli operatīvi padarītu vēl efektīvāku. Tieši tāpēc attiecībā uz Sēlijas poligonu, Sēlijas bāzes attīstību mums būs arī publiskās privātās partnerības ietvars 300 miljonu eiro vērtībā.”

NBS Apvienotā štāba priekšnieks, ģenerālmajors Georgs Kerlins norāda, ka vietējiem iedzīvotājiem jārēķinās ar neērtībām saistībā ar mācību norisi poligonā: “Noslodze, visticamāk, beigās sasniegs Ādažu poligona noslodzi, kas nozīmē, ka katru darba dienu te kaut kas notiek – kaut kas, kas rada trokšņus. Maksimāli mēģināsim izvairīties no trokšņošanas naktī un brīvdienās, bet dažreiz tas būs nepieciešams. Par to mēs attiecīgi informēsim vietējos iedzīvotājus.”

Tāpat iedzīvotājiem jāņem vērā, ka bez atļaujas nedrīkst šķērsot marķēto robežu. Nesaskaņota iekļūšana militārajā objektā ir administratīvs pārkāpums.

Sandra Paegļkalne