Sēlijas dārgumu meklētājs, kurš lasa zemi kā grāmatu 1

Sēliju par savām mājām sauc viens no Latvijā pazīstamākajiem dārgumu meklētājiem – Vasilijs Barvinskis. Vēsture viņu aizrāvusi jau kopš bērnības – tiklīdz iemācījies lasīt, viņš labprāt šķirstījis vēstures grāmatas, bet nopietni šim hobijam Vasilijs pievērsās pirms 20 gadiem.

“Vienīgais, kur varēja iegūt informāciju, bija grāmatas un veco cilvēku atmiņas. Tagad viss ir pieejams internetā,” saka Vasilijs Barvinskis.

Šo gadu laikā viņam izdevies atrast visu, par ko reiz sapņots. Ilgi lolots mērķis bija zelta monēta. To viņš atrada tikai pēc divdesmit gadiem – naktī, laukā. Tiklīdz pacēlis atradumu, viņš tūlīt pat sapratis – tā ir īsta zelta monēta.

“Vērtīgākais nav naudas izteiksmē – racējam visvērtīgākais parasti ir tas, ko viņš nekad nav atradis,” atklāj Vasilijs Barvinskis. “Svarīgākais ir atrast un izsvītrot no saraksta. Tāda sapņa man vairs nav – gribēju atrast lidmašīnu, atradu gan vācu, gan krievu. Gribēju atrast tanku – atradu, un ne vienu vien. ”

Viņaprāt, nauda ir mazākais guvums, ko dārgumu mednieks iegūst. Patiesā vērtība ir emocijās.

“Man bija tāds gadījums – mežā atradu kapa plāksnīti. Tur bija apglabāts krievu tankists. Es sazinājos ar krievu meklēšanas organizācijām, un viņi bija atraduši tankista meitu,” atminas Vasilijs Barvinskis.

Viņa dzīvoja Izraēlā, taču bija gatava doties uz Latviju. Vasilijs aizveda sievieti uz vietu, kur reiz bija saspridzināts tanks, kā arī pie piemiņas plāksnes. Ne mazāk emocionāls notikums viņam bija 2012. gada rudenī, kad tika atrasts līdz šim vērtīgākais dārgums – Piltenes depozīts: 88 sudraba monētas, 29 sacirsti sudraba stienīši un divi bronzas atsvariņi.

“Es kā godīgs racējs aiznesu atradumu uz Latvijas vēstures muzeju,” stāsta Vasilijs Barvinskis. “Gribēju pārdot to valstij, lai tā atpērk no manis, taču tajā laikā viņi piedāvāja smieklīgu cenu.”

Toreiz vēl nebija spēkā grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas nosaka, ka arheoloģiskās senlietas, kas ir vecākas par 17. gadsimtu un ieskaitot, pieder valstij. Tādēļ Vasilijs Piltenes depozītu pārdeva ārvalstīs. Latvijas racēju vidū valda uzskats, ka tieši šī notikuma dēļ pieņemti minētie grozījumi, taču viņš pats šo apgalvojumu noliedz.

Savukārt sabiedrībā bieži valda aizspriedumi, ka dārgumu meklētāji darbojas nelegāli, taču Vasilijs uzsver – viņš ne vienu vien reizi uzņēmis likumsargus savā īpašumā un ļāvis ielūkoties savus atradumos.

“Latvijas policija strādā ļoti labi – rūpīgi uzrauga racējus un, ja vajag, noklausās telefonus. Man personīgi pa 20 rakšanas gadiem bijušas četras kratīšanas,” atklāj Vasilijs Barvinskis.

Lai gan sen lolotie sapņi piepildīti, Vasilijs turpina rakt un pētīt vēsturi. Arī filmēšanas dienā viņš jau rīta agrumā bija devies uz Pirmā pasaules kara pozīcijām, kur atradis gan vācu pogas, gan tā dēvēto “nāves žetonu”. Sabiedrībā šiem žetoniem mēdz piedēvēt negatīvu nozīmi, taču viņš uzsver, ka tā tāda nav.

Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Sēlijas racējs, kurš lasa zemi kā grāmatu” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025