Rudens depresija – vai tāda eksistē un kā sev palīdzēt? 1

Laikā, kad dienas kļūst arvien īsākas, bet naktis – garākas, daudzi mēdz biežāk izjust nomāktību. Lai gan sabiedrībā nereti izskan vārdu savienojums “rudens depresija”, psihologi uzsver, ka šādas diagnozes nav, turklāt lielākajā daļā gadījumu tas, ko cilvēks izjūt, ir nevis depresija, bet vienkārši slikts garastāvoklis. Psiholoģe Inita Zarkeviča skaidro, ka lielāka nomāktība gada tumšajā laikā ir normāla parādība.

“Samazinās mūsu platuma grādos saules gaisma, līdz ar to samazinās serotonīna izstrāde tīri fizioloģiski,” stāsta Inita Zarkeviča. “Samazinās D vitamīns, tātad lietojam D vitamīnu, parūpējamies par to, lai mēs vienalga nonāktu vismaz kaut kādos dienasgaismas notikumos! Vēl interesanti, ka tieši serotonīns apmēram par 90 – 95 procentiem atrodas mūsu zarnu traktā, tā ka rūpējamies par savu zarnu trakta veselību! Ēdam veselīgi, un serotonīna būs vairāk.”

Nomāktībai var būt daudz dažādu cēloņu, no kuriem daļu mēs nevaram ietekmēt. Toties varam ietekmēt savu skatījumu uz situācijām un notikumiem, kā arī palielināt laimes hormonu daudzumu. Viens no tiem ir oksitocīns, ko mēdz dēvēt arī par “mīlestības hormonu”.

“Oksitocīns saistīts ar tādu lietu kā apskāvieni, acu skatieni, tātad – kontakti,” skaidro psiholoģe. “Meklējam kontaktus – dzīvos kontaktus, ne tik dzīvos kontaktus – caur ekrāniem! Ja nevaram dabūt kontaktus ar cilvēkiem, tad mums ir vesela virkne mazo draugu, ar kuriem arī var būt ļoti labi kontakti, piemēram, sunīši, kaķīši.”

Gandarījums par labi paveiktu darbu un sasniegumiem veicina dopamīna rašanos, kas arī palīdz uzlabot garastāvokli. Laimes hormonu rašanos veicina arī fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs un kvalitatīvs miegs, kam būtu jāatvēl pietiekami daudz laika – vismaz septiņas, astoņas stundas diennaktī.

Ievērojot iepriekš nosauktos ieteikumus, var uzlabot garastāvokli arī rudens un ziemas periodā. Tomēr šīs metodes nelīdzēs, ja cilvēkam ir depresija.

“Ja nomākts garastāvoklis ir ļoti ievilcies, ja tas ilgst jau, piemēram, mēnesi, tad būtu vērts aiziet un pakonsultēties ar kādu speciālistu,” skaidro Inita Zarkeviča. “Depresija ir, kad man ir nepārtraukti nomākts garastāvoklis, mani vispār nekas vairs neiepriecina vai pat – mani arī vairs nekas neapbēdina, emocijas kā tādas pazūd, kad ir nepārtraukti bezspēks, neko negribas un nav gribasspēka.”

Depresija var rasties arī, ilgstoši izjūtot pārāk lielu stresu, tādēļ ir svarīgi prast to kontrolēt. Ja stress radies pārslodzes dēļ, psiholoģe iesaka pārrunāt ar darba devēju iespējas samazināt pienākumu apjomu un neuzņemties vairāk, nekā var paveikt.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Rudens depresija – vai tāda eksistē un kā sev palīdzēt?” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025