Risina jautājumu par mājdzīvnieku likteni pēc saimnieka nāves 1

Ikviens mājdzīvnieks, kurš zaudējis saimnieku, piedzīvo lielu stresu. Paveicas tiem, kuri nonāk tuvinieku rokās, tomēr dažiem ceļš ved uz patversmi. Kaķenīte Šarlote ir viena no Jēkabpils dzīvnieku patversmes iemītniecēm.

“Viņa nonāca pie mums saistībā ar saimnieka nāvi,” stāsta patversmes dzīvnieku kopēja Laila Ķirsone. “Viņa dzīvoja laukos. Kad saimnieks nomira, kaimiņš gāja un viņu baroja, bet viņam kļuva kaķa žēl. Viņš piezvanīja, vai mēs nevaram viņu pieņemt. Un mēs pieņēmām.”

Līdzīgu stāstu netrūkst. Jēkabpils dzīvnieku patversmē pagājušogad nonāca 16 kaķi un trīs suņi, jo pēc saimnieka nāves nebija, kas par viņiem parūpētos.

“Šogad šādu gadījumu ir bijis attiecībā uz suņiem viens un attiecībā uz kaķiem – astoņi gadījumi,” informē SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gluhs. “Viņi ir paņemti patversmē no saimniekiem, kuri ir miruši, vai pēc tam, kad saimnieki pārcēlās dzīvot uz pansionātu.”

Arī tad, ja dzīvnieku pieņēmis kāds tuvinieks, var rasties problēmas, jo daudzos gadījumos Mājas dzīvnieku reģistrā joprojām palikuši vecie dati, tādēļ jaunais saimnieks nevar pierādīt savas tiesības uz dzīvnieku.

“Ja dzīvnieks aizmūk, viņš, iespējams, nekad vairs neatgriezīsies atpakaļ tajā ģimenē, kurā viņš ir paņemts un kur viņš jūtas labi,” uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.

Reģistrēt jauno īpašnieku bez tiesiskā pamata veterinārārsti nevar, tādēļ Latvijas Veterinārārstu biedrība piedāvā mājdzīvniekus iekļaut mantojuma lietā. Notāri to neuzskata par atbilstošāko risinājumu.

“Mantošanas process ir ilgstošs, bet rūpes par dzīvnieku ir aktuālas uzreiz, tūlīt pēc tam, kad par viņu vairs nav, kam parūpēties,” skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece, zvērināta notāre Ilze Metuzāle. “Otra lieta – mantojumu katrs var pēc sirds patikas vai nu pieņemt, vai nepieņemt.”

Arī Tieslietu ministrija norāda, ka mantošanas tiesībām Latvijā raksturīgs personas brīvas gribas princips. Nevienam nav noteikts pienākums uzsākt mantojuma lietu un mantot.

Gadījumos, kad palicēji tomēr izvēlas pieņemt mantojumu, Tieslietu ministrija iesaka mantiniekiem uz laiku līdz procesa noslēgumam kļūt par dzīvnieka turētājiem, lai dzīvnieka pazušanas gadījumā datu bāzē būtu aktuālie dati.

“Katrs cilvēks, kurš ir uzņēmies rūpes par miruša cilvēka dzīvnieku, var jau šobrīd doties pie veterinārārsta un reģistrēties kā šī dzīvnieka turētājam. To vajadzētu darīt,” uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.

Atbildīgās iestādes vērtē vēl vienu iespēju – veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai jau dzīvnieka reģistrēšanas brīdī īpašniekam būtu pienākums norādīt personu, kura uzņemsies rūpes par dzīvnieku saimnieka nāves vai citu neparedzētu apstākļu gadījumā.

“Mēs rūpīgi strādājam un vērtējam šos noteikumus šobrīd, un potenciāli būtu nepieciešami grozījumi gan Ministru kabineta noteikumos, gan arī pašā datu bāzē,” stāsta Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vecākā eksperte Edīte Kokare.

Iesaistītās institūcijas ir paudušas gatavību sadarboties, lai mazinātu gadījumus, kad mājas mīluļi, zaudējot saimnieku, nonāk uz ielas vai patversmē.

Kamēr grozījumi vēl nav veikti, dzīvnieku īpašnieki un turētāji aicināti izmantot vēl vienu Mājas dzīvnieku reģistra iespēju – norādīt datu bāzē trešās personas kontaktinformāciju, kas var noderēt gadījumos, kad nevar sazvanīt īpašnieku un turētāju.

Sandra Paegļkalne