Rindas kļuvušas par galveno iemeslu, kāpēc iedzīvotāji atliek vizīti pie ārsta 10

Rindas un pakalpojumu dārdzība joprojām ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neapmeklē ārstus arī gadījumos, kad vizīte ir nepieciešama, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu 2025. gadā.

Kā galveno iemeslu neapmeklētam ārstam vai neveiktai pārbaudei iedzīvotāji visbiežāk minējuši pārāk ilgo gaidīšanas laiku uz pieņemšanu vai rindas - tā atbildējuši 47,7% respondentu. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2021. gada, kad tas bija 17,5%. Pārvalde apskatā norāda, ka šim rādītājam katru gadu ir tendence strauji pieaugt.

Otrs biežākais iemesls bija nespēja atļauties ārstēšanos vai pārbaudes, ko minēja 24,6% iedzīvotāju. Savukārt to iedzīvotāju vidū, kuriem ir stipri veselības problēmu radīti ierobežojumi un kuri nepieciešamības gadījumā bija atlikuši ārsta vizīti, 40,7% kā galveno iemeslu minēja garās rindas, bet 25,7% - nespēju to atļauties.

Arī zobārstniecības pakalpojumu nepieejamība saglabājas augsta. Pērn 10,8% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atzina, ka ir bijis vismaz viens gadījums, kad netika veikta nepieciešamā zobu pārbaude vai ārstēšana, kas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gadā. Starp iedzīvotājiem ar stipriem veselības problēmu radītiem ierobežojumiem katrs piektais jeb 21,2% kaut reizi bija atlicis nepieciešamo zobu pārbaudi vai ārstēšanu.

Galvenais iemesls, kāpēc netika apmeklēts zobārsts, bija pakalpojuma dārdzība. Pērn 74% zobārstu neapmeklējušo iedzīvotāju norādīja, ka pie zobārsta nedevās, jo nevarēja to atļauties. Kopš 2024. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 1,2 procentpunktiem. Vēl 8% atzina, ka no zobārsta vizītes atturējušas bailes no izmeklēšanas un ārstēšanas, bet iedzīvotājiem ar stipriem veselības problēmu radītiem ierobežojumiem galvenais iemesls arī bija nespēja šo vizīti atļauties, ko minēja 82,1%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām smagu finansiālu slogu rada pārbaužu vai ārstēšanās izmaksas pie medicīnas speciālista, izņemot zobārstu. Piemēram, 2022. gadā tādu bija 16,8%, bet 2025. gadā - 17,3%.

Vienlaikus samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir ļoti apgrūtinoši segt recepšu un bezrecepšu medikamentu izmaksas, - no 20,6% 2022. gadā līdz 16,9% 2025. gadā. Centrālās statistikas pārvalde pieļauj, ka tas varētu būt skaidrojams ar 2025. gadā veikto zāļu cenu reformu, ierobežojot zāļu cenu celšanu.

Pērn 46,6% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie ģimenes ārsta ir vērsušies vienu vai divas reizes, bet 3,8% - desmit reižu vai vairāk. Savukārt 18,7% iedzīvotāju pie ģimenes ārsta nebija vērsušies ne reizi. Sieviešu vidū šādu iedzīvotāju bija 14%, bet vīriešu vidū - 24,9%. Tikmēr 47,2% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ne reizi nebija apmeklējuši zobārstu, ortodontu vai zobu higiēnistu, to vidū 44,1% sieviešu un 51,2% vīriešu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka iedzīvotāji mēdz neapmeklēt ārstu arī tad, ja vizīte ir nepieciešama. Piemēram, pērn 10,1% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad viņiem bija nepieciešams veikt medicīnisku pārbaudi vai ārstēšanos, izņemot zobārstniecību, bet viņi to neveica. Starp iedzīvotājiem ar stipriem veselības problēmu radītiem ierobežojumiem šādu cilvēku bija 24,4%.

Dati rāda arī vairākas tendences iedzīvotāju dzīvesveidā. Pērn normāls svars, proti, atbilstošs normālam ķermeņa masas indeksa rādītājam, bija 39,3% iedzīvotāju, tostarp 37,7% vīriešu un 40,5% sieviešu. Biežāk liekais svars bija vīriešiem - 39,6%, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs bija 30,3%. Visretāk liekais svars un aptaukošanās bija jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem, savukārt visaugstākie liekā svara rādītāji bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem.

Salīdzinot fizisko aktivitāti pēc ķermeņa masas indeksa, Centrālās statistikas pārvalde secinājusi, ka iedzīvotājiem ar normālu svaru ikdienā ir vairāk kustību nekā tiem, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās. Ar fiziskām aktivitātēm vispār nenodarbojās 31,2% iedzīvotāju ar normālu svaru, 41% iedzīvotāju ar lieko svaru un 48,3% iedzīvotāju ar aptaukošanos, liecina aptaujas dati.

Vienlaikus aptaujā noskaidrots, ka pērn tabakas izstrādājumus katru dienu lietoja 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tostarp 30,9% vīriešu un 10% sieviešu. Savukārt jauniešu vidū, vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem, katru dienu tabakas izstrādājumus lietojuši 10,1%.

Dati iegūti 2025. gada apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" jeb EU-SILC, kurā apsekotas Latvijas privātās mājsaimniecības. Izlasē iekļautas 8951 mājsaimniecības, no kurām anketas aizpildīja 5867 mājsaimniecības, bet individuālā anketa tika aizpildīta par 10 168 iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem. Aptaujā atbildes ir snieguši mājsaimniecību locekļi, kuriem bija 16 gadi un vairāk.