Raudā veidos migrantu skrīninga centru 1

Līdz nākamā gada jūnijam Latvijai jāievieš Eiropas migrācijas un patvēruma pakta nosacījumi. Viens no tiem – skrīninga procedūra, kuras laikā būs jānoskaidro migrantu identitāte un jānodrošina viņu izmitināšana, ēdināšana un veselības pārbaude. Šo funkciju veikšanai tiks pielāgota bijušās internātpamatskolas ēka Augšdaugavas novada Raudā. Skola darbojās kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, bet pirms četriem gadiem mazā audzēkņu skaita dēļ tā tika likvidēta.

Ēkā tiks izveidots pagaidu skrīninga centrs, kurā varēs izmitināt līdz 150 migrantu. Viņi tur uzturēsies uz laiku, kamēr tiks veikta identitātes noskaidrošana, biometrijas datu noņemšana, veselības pārbaude un citas procedūras.

“Šajā pagaidu centrā ir plānots izmitināt tos cilvēkus, kuri nav ielaisti valstī juridiskā izpratnē,” skaidro Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas galvenais inspektors Mareks Hoņavko. “Faktiski viņi atrodas valstī, bet juridiski viņi nav ielaisti valstī. Viņiem ir noteikts pienākums uzturēties šeit, Raudā, pirms cilvēks nonāk kādā no procedūrām, proti, vai tā ir patvēruma procedūra, vai nu atgriešana jeb izraidīšana.”

Eiropas migrācijas un patvēruma pakta prasības paredz, ka centrs jāizveido līdz nākamā gada 12. jūnijam. Laika ir maz, jo jāveic remonts un telpu pielāgošana.

Telpas centra izveidei tika meklētas arī citur, bet atsaucība tika rasta Augšdaugavas novadā. Tukšās skolas ēkas uzturēšana vietvarai izmaksāja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro gadā, tādēļ jau sen tika meklēts jauns īpašnieks. Tagad ar Nodrošinājuma valsts aģentūru parakstīts patapinājuma līgums par īpašuma nodošanu Iekšlietu ministrijai. Līdz centra atvēršanai komunālos pakalpojumus nodrošinās pašvaldība.

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts uzsver, ka centra izveidei Raudā ir arī citi pozitīvi aspekti: “Šeit būs darba vietas vietējiem cilvēkiem. Mēs jau šobrīd meklējam pavārus – firmu, kas varētu šeit ēdināt. Te būs vajadzīgas arī citas darba rokas. Mēs ceram, ka tiks atdzīvināta dzīve Raudā.”

Ciems atrodas divu kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Iedzīvotāju ir maz – viena daudzdzīvokļu māja tukša, otrā apdzīvoti tikai trīs dzīvokļi. Daļa iemītnieku ir pensionāri, kuri nemeklē iespējas strādāt. Viņi pauž bažas par centra izveidi.

“Mums ir neziņa – mēs nezinām, kā te būs, ja tas centrs būs šeit,” saka ciema iedzīvotāja Alvīne. “Visu dzīvi esam šeit nodzīvojuši, pieraduši pie miera un klusuma. Mēs jau nezinām, kādi tie cilvēki, vai mums būs miers.”

Savukārt Ludmila, kura Raudas internātpamatskolā nostrādāja 41 gadu, pauž prieku, ka ciemā sāksies rosība.

“Pirmkārt, ceļš būs uzlabots,” saka Ludmila. “Darba vietas būs, es tā domāju, bet ļoti žēl, ka mēs jau te maz cilvēku palikām. Bet atbrauks citi. Ne jau viņi no Rīgas brauks, brauks no Augšdaugavas novada – tās ir manas domas.”

Par darbu jaunajā centrā Ludmila nedomā – viņa šobrīd strādā skolā Medumos.

Valsts robežsardzē uzsver, ka iedzīvotāju bažām par drošību neesot pamata, jo migranti drīkstēs uzturēties tikai skrīninga centra teritorijā, kas no visām pusēm būs nožogota. Pagaidu centrs ir tikai sākums. Līdz 2029. gadam blakus tiks uzbūvēts jauns migrantu centrs ar ietilpību līdz 450 cilvēkiem.

Sandra Paegļkalne