Priestera pārcelšana izraisa rezonansi Jēkabpils novada katoļu draudzēs 18

Teju 13 gadus Jēkabpils novada piecās katoļu draudzēs kalpoja priesteris Viktors Siļčonoks, bet tagad novada katoļus sagaida pārmaiņas – priesteris iecelts augstākā amatā un kļuvis par Jelgavas dekanāta dekānu.

“Man tas bija pārsteigums, es negaidīju,” atzīst Viktors Siļčonoks. “Varbūt cilvēcisks raugoties – tu esi šeit kalpojis vairākus gadus, tīri cilvēciski žēl atstāt, ieguldīts darbs.”

Priesteris Viktors Siļčonoks aktīvi piedalījās Viesītes Svētā Franciska Romas katoļu baznīcas celtniecībā un draudzes mājas izveidē. Šobrīd turpinās vērienīgi remontdarbi arī Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīcā.

“Tie, kuri uzzināja pirms nedēļas, jau ir pieņēmuši, bet tie, kuri uzzināja tikai tagad, ir pārsteigti,” saka Viktors Siļčonoks. “Es arī bīskapam prasīju, vai varētu pabeigt remontu un tad tajā datumā, bet viņš teica, ka šīs izmaiņas jau kādu laiku prasījās.”

Lai gan citviet Latvijā priesteru rotācija ir ierasta prakse, Jēkabpils katoļu draudzēs šādas izmaiņas notiek reti. Pirms Viktora Siļčonoka ilgu laiku šeit kalpoja priesteris Jānis Bratuškins.

“Pēc priestera Bratuškina nāves priesteris Viktors tika iecelts, un, iespējams, draudzei radās sajūta, ka arī viņš – līdzīgi kā priesteris Bratuškins – kalpos tur līdz mūža galam,” uzskata Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs. “ Taču priesteru rotācija ir normāla parādība, lai mēs nesekotu garīdzniekam kā kādam guru vai garīgam skolotājam.”

Draudzes locekļi bija tik ļoti pieraduši pie priestera Viktora, ka tika savākti gandrīz 200 paraksti ar lūgumu ļaut viņam palikt kalpošanā Jēkabpils novadā.

“Es domāju, ka tie cilvēki, kuri par katru cenu vēlas, lai priesteris Viktors paliek, neredz tālāk par savu degunu,” saka Ilmārs Tolstovs. “Taču priesteris Viktors ir vajadzīgs visai Jelgavas diecēzei, visai Zemgalei. ”

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem 2023. gadā Romas katoļu baznīcai Jelgavas diecēzē bija 44 draudzes, un kopējais locekļu skaits pārsniedza 37 tūkstošus. Tomēr ilgtermiņā ticīgo skaits samazinās – ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

“Skatoties no plašākas perspektīvas, katoļu kvalitatīvais pieaugums ir daudz nozīmīgāks nekā kvantitatīvais zaudējums,” atklāj Ilmārs Tolstovs.

To novēro arī Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas draudzes apmeklētāji.

“Skaits ir sarucis,” atzīst Ingrīda un Guntars no Dunava pagasta. “ Visi ir ļoti aizņemti, steidzas. Mēs skrienam cauri dzīvei, domādami, ka varbūt to izdarīsim vēlāk. ”

“Mēs šeit lielākoties esam vecākā paaudze, bet jaunie – mazie – maz iet uz baznīcu, tā tas ir. Viņiem šobrīd ir citas prioritātes,” teic jēkabpiliete Valentīna.

Vienlaikus sarūk arī garīdznieku skaits, tāpēc Latvijā kalpot ierodas priesteri no citām valstīm.

“Varbūt cilvēkiem ārpus Rīgas ir grūtāk pieņemt priesterus no Āfrikas, Indijas vai Indonēzijas, taču sabiedrības attieksme pamazām mainās,” saka Ilmārs Tolstovs. “Sākumā cilvēki pukst, bet – ja mūsu jaunieši negrib iet uz garīgo semināru, ko tad lai dara? ”

Turpmāk Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas, kā arī Viesītes, Zasas, Salas un Sēlpils katoļu draudzes vadīs prāvests Arnis Vizbelis.

Kate Katrīna Strode