Pils dīķī šogad varēs iztīrīt tikai kritiskākās vietas 26

Iebraucot Jēkabpilī no Rīgas puses, skatam paveras Krustpils dzirnavezera jeb tautā sauktā Pils dīķa gultne. Nepievilcīgo skatu šobrīd uzlabo uzsnigušais sniegs un nokrišņu ūdens, kā arī Donaviņas upe, kas plūst cauri dīķim.

Ūdenstilpe tika nosusināta pagājušā gada rudenī, kad tika konstatēti slūžu bojājumi. Dēļi bija nolietojušies, un to apakšējā daļā bija izveidojusies sūce. Pašvaldība pieņēma lēmumu ne tikai remontēt slūžas, bet arī veikt gultnes tīrīšanu. Tomēr decembrī iesāktie darbi tika apturēti un joprojām nav atsākti. Tas neapmierina iedzīvotājus – ne tikai nepievilcīgās ainavas, bet arī zivju trūkuma dēļ.

“Zvejniekiem nav vairs, kur zvejot. Vietējie diezgan bieži nāca zvejot. Pats arī zvejoju,” saka jēkabpilietis Raimonds.

“Ļoti žēl, protams,” saka jēkabpilietis Anatolijs. “Rudenī labs līmenis bija, es domāju, ka zivtiņas būs, bet divu dienu laikā viss pazuda.”

Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers skaidro: “Tā galvenā doma bija, lai mēs varētu konstatēt, kādi ir grunts apstākļi šajā dīķī, vai ir iespējams strādāt ar lielo, smago tehniku. Daļa dīķa dūņu tika savākta un pievilkta krastam, un tad darbi tika pārtraukti.”

Lai gan smagajai tehnikai negāja viegli, jo dūņu slānis vietām ir vairāk nekā metru biezs, secināts, ka gultne ir pietiekami noturīga, lai tehnika varētu strādāt. Pagājušajā gadā tika veikti darbi izpētes režīmā, un tie izmaksāja vairāk nekā 6000 eiro. Tagad speciālisti gaida, kad tiks apstiprināts pašvaldības budžets.

“Budžetā ir iesniegts pieprasījums slūžu remontam un arī turpmākai dīķa tīrīšanai,” skaidro Uldis Skreivers. “Ceram, ka deputāti mūs atbalstīs, piešķirs līdzekļus un darbi tiks paveikti.”

Attīrīšana no dūņām un sanesumiem ir pārāk dārga, lai šogad to īstenotu visā ūdenstilpes platībā, kas ir aptuveni 5,2 hektāri.

“Izgrābsim mēs tikai tos kritiskākos posmus,” stāsta Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns. “Šis objekts ir pietiekami liels, un visiem šiem darbiem pašvaldībai diemžēl līdzekļu nav tik daudz, bet pašvaldība mēģina rast risinājumus. Mums ir arī idejas, kā šo Pils dīķi iekļaut dambja pagarinājuma projektā.”

Vietvarā uzsver, ka Pils dīķa tīrīšana tiks turpināta arī tad, ja nebūs iespējas piesaistīt projekta līdzekļus, tikai tad tas notiks vairāku gadu periodā. Dīķis ir svarīgs plūdu risku mazināšanai pilsētā.

“Šis dīķis kalpo kā ūdens uzkrāšanās rezervuārs,” skaidro Ainārs Skromāns. “Pie lieliem sniegiem, kas kūst, vai pie lietavām Donaviņas upes sateces baseins ir pietiekami liels, ūdens satek šajā Dzirnavu dīķī. Tur tas akumulējas, un neapplūst kaut kādas piegulošās teritorijas gar Donaviņu un gar šo dīķi.”

Šobrīd ūdenstilpe vairs nespēj pildīt savu funkciju, jo aizaugums ar ūdensaugiem ir aptuveni 80 procentu apmērā. Dūņu un sanesumu noņemšana tiks atsākta, tiklīdz būs piešķirti līdzekļi un noslēgts līgums ar darbu veicēju. Gultne ar ūdeni tiks piepildīta tikai pēc darbu beigām.

Krustpils ūdensdzirnavas pirmo reizi vēstures avotos minētas 1784. gadā. Tas norāda, ka uzpludinātais dzirnavezers ir pastāvējis vismaz kopš 18. gadsimta.

Sandra Paegļkalne