Pētnieks atklāj jaunus faktus par Viesītes senāko ēku – Āžu krogu 0

Viesītes pirmsākumi meklējami Amatnieku ielā. Tiek uzskatīts, ka Viesīte kā apdzīvota vieta izveidojusies tieši krustojumā pie Āžu kroga, un šī ēka ir vecākā pilsētā. Tā vēsture pētīta vairākkārt. Viens no zinošākajiem krogu vēstures pētniekiem Latvijā Valters Grīviņš ieradies Viesītē, lai prezentētu līdz šim apjomīgāko pētījumu par Āžu krogu. Viņš tam veltījis gadu.

“Bija saistoši mēģināt atrast pirmsākumus un precīzi noteikt, kad krogs ar ‘āža’ vārdu pirmo reizi pieminēts,” saka Latvijas vēstures un novadpētniecības portāla Historia.lv redaktors Valters Grīviņš. “Kāds bija uzrakstījis, ka Āžu krogs dibināts un pirmo reizi minēts 1634. gadā, taču šajā gadā vārds ‘āzis’ vēl neparādās. Ar ‘āža’ vārdu krogs pirmo reizi minēts ap 1800. gadu baznīcas grāmatās.”

Dažādos avotos līdz šim norādīts, ka ēka būvēta 1840. gadā, taču konkrēto gadu pētniekam neizdevās apstiprināt.

“Ēkas būvēšanas laiku varētu noteikt 19. gadsimta pirmajā pusē, un ēka vēlāk vairākkārt pārbūvēta,” atklāj Valters Grīviņš. “Var pieņemt, ka šo datējumu esam aptuveni noteikuši ar lielu rezervi, un turpmāk var uzskatīt, ka ap 1840. gadu celta pirmā mūra ēka, kas joprojām pastāv.”

Līdzšinējā informācija par Āžu krogu bijusi ar nepilnībām, bet šajā pētījumā, atsaucoties uz precīziem vēstures faktiem, balstīties varēs arī citi pētnieki. To novērtē arī šī brīža ēkas saimnieki – biedrība “Āžu miesta rezidence”.

“Arī mēs esam tikai maza daļa no vēstures, un kroga īpašnieki laika gaitā bijuši daudz un dažādi,” saka biedrības “Āžu miesta rezidence” valdes loceklis Jānis Dzimtais. “Katram bijis savs sapnis, ko īstenot šajā ēkā, un, protams, tādi ir arī mums.”

Šī nav pirmā reize, kad biedrība rīko pasākumu, ļaujot vietējiem iedzīvotājiem ielūkoties ēkas vēsturē. Piemēram, pērn tika īstenots Viesītes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, kas savulaik darbojās Āžu krogā, kā arī citu apkārtnes nevalstisko organizāciju vēstures pētījums. Iedzīvotāju atsaucība šajos pasākumos ar katru gadu tikai pieaug.

“Man interesē viss – ne tikai Viesīte vai Sunākste, bet arī Jēkabpils, Vidzeme un Zemgale,” teic pasākuma dalībnieks Andris.

“Jāinteresējas par savu vēsturi, citādi mēs nevaram pastāvēt,” uzskata valda no Viesītes. “Mums jāzina, kas šeit bijis, kā mēs dzīvojam tagad un kā būs nākotnē.”

Valters Grīviņš pētījis arī citu krogu vēsturi. Pērn viņš izzinājis Sēlijas ceļmalas krogus posmā no Neretas līdz Ērberģei. Pēc viņa iniciatīvas 2021. gadā uzsākts Latvijas vēsturisko krogu katalogs, kurā šobrīd pieejama informācija par vairāk nekā 160 krogiem.

“Krogi līdz šim bija palikuši novārtā, un neviens pietiekami plaši un sistemātiski nebija pievērsies detalizētai atsevišķu krogu izpētei, apzināšanai, dokumentēšanai un fotofiksācijai,” informē Valters Grīviņš.

Pilnā apjomā pētījums par Āžu kroga vēsturi publicēts Latvijas vēstures un novadpētniecības portālā Historia.lv.

Kate Katrīna Strode