Petīcijā pieprasa apturēt vēja parku nekontrolētu attīstīšanu 8

Līvānos norisinājies Latgales vēju forums. Tā laikā biedrība “Drosme darīt” piedāvāja iedzīvotājiem parakstīt petīciju, kas pieprasa apturēt vēja elektrostaciju nekontrolētu attīstību un plānošanu.

Petīciju Līvānos parakstīja 67 iedzīvotāji, kuri neatbalsta plānoto vēja parku izbūvi Latgalē un bažījas par turbīnu ietekmi.

“Manuprāt, vibrācija varētu ietekmēt ne tikai putnus un kukaiņus, tā pat ietekmē to zemi, uz kuras turbīna stāv. Tur pat sliekas varbūt nedzīvos! Process notiek pārāk masveidīgi, tas ir nepiedodams, noziedzīgs eksperiments pret cilvēkiem,” savu viedokli pauž Augšdaugavas novada iedzīvotājs Jānis Ozoliņš.

Petīcijā pausts aicinājums apturēt nekontrolēto vēja parku plānošanu un attīstību, izvērtēt iepriekš pieņemtos likumus un izstrādāt jaunu plānošanas dokumentu.

Petīcijas teksts:

Šobrīd Latgalē nav vēja ģeneratoru, tuvākās ir divas vēja turbīnas Sēlijā, Viesītes pagastā. Tomēr aktuālajos projektos Latgales reģionā paredzēts izbūvēt 18 vēja parkus.

“Kopā abpus abiem Daugavas krastiem ir paredzēti 400 milzeņi 300 metru augstumā,” uzsver biedrības “Drosme darīt” padomes locekle Žanete Grende. “Petīcija ir par to, ka mēs aicinām nekavējoties apturēt šo haosu.”

Biedrība “Drosme darīt” apgalvo, ka Latvija jau šobrīd spējot saražot nepieciešamo elektroenerģiju. Turpretī “Latvenergo” norāda – daļa enerģijas tiek importēta no Lietuvas, tādēļ valstij papildu elektroenerģija ir nepieciešama, arī uzņēmējdarbības attīstībai.

“Lai saražotu tik daudz, ka mēs tiešām būtu pašpietiekami, visticamāk, būtu pietiekami ar aptuveni 1,5 līdz diviem gigavatiem papildu vēja enerģijas, bet mēs varam kā valsts kļūt bagātāki un turīgāki, ražot zaļo enerģiju, lai piesaistītu starptautiskus investorus,” skaidro AS “Latvenergo” atjaunīgās enerģijas atbalsta daļas vadītājs Lauris Baltiņš. “Mums ir HES, bet tie spēj pilnībā valsti nodrošināt un eksportēt tikai pavasara periodā. Mums ir TET, bet tie ražo, balstoties uz importētu dabasgāzi, un tas ir dārgi. Šādi saražota elektroenerģijas cena nevar būt lētāka par 100 eiro megavatstundā, tas ir dārgs resurss.”

Atbildot uz iedzīvotāju bažām par infraskaņas ietekmi, “Latvenergo” pārstāvis Lauris Baltiņš akcentē, ka daudzi vēja parku pretinieki izplata mītus un sazvērestības teorijas: “Esam redzējuši oficiālu – 2024. gadā publicētu NATO PĒTĪJUMU, kurā ir atzīts, ka Kremļa propaganda kopš 2022. gada ir mērķtiecīgi diskreditējusi zaļo enerģiju.”

Elektroenerģijas speciālisti atzīst, ka būtu nepieciešams daudz aktīvāk skaidrot cilvēkiem šo nozari. Piemēram, bažām par to, ka Latvijā tiks īstenoti visi iecerētie vēja parki, neesot pamata.

“Nevajag satraukties par to, ka tagad visās malās būs turbīnas, jo tas nav ekonomiski pamatoti,” skaidro Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs. “Pa visu Latvijas teritoriju varētu tikt izbūvēti 10 līdz 15 vēja parki līdz 2030. gadam kopumā.”

Biedrībā “Drosme darīt” uzsver, ka šobrīd iedzīvotāji tiek tracināti, un tas nav pareizi.

“Mēs gribētu, lai valsts izvērtē un pasaka, cik konkrēti vajag, un tad mēs būvējam šos vēja parkus tajās vietās, kur tie vismazāk traucē cilvēkiem un dabai,” saka biedrības “Drosme darīt” valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Klimata un enerģētikas ministrija plāno līdz oktobrim izstrādāt karti ar teritorijām, kurās iespējams īstenot vēja enerģijas projektus. Ministrija plāno noteikt, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) projektus vēja parkiem varēs sākt tikai tajās teritorijās, kur to atļaus pašvaldības teritorijas plānojums. Ja teritorijas plānojums šādus projektus nepieļauj, tad IVN nemaz netiks sākts. Projektiem, kuriem jau ir sākts IVN, tiks paredzēti pārejas noteikumi.

Paredzēts, ka vēja parku projektiem būs pārbaudes un uzraudzība, lai pārliecinātos, ka process virzās uz priekšu. Tāpat plānots, ka pašvaldībām būs tiesības noraidīt projektu, ja īstenoto vēja projektu jauda konkrētajā pašvaldībā jau būs sasniegusi 150 MW vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 MW. Melnis skaidroja, ka šajās jaudās tiks ieskaitīti projekti, kuri jau ir izgājuši IVN procesu un saņēmuši būvatļauju.

“Tas būs papildu rīks pašvaldībai iedzīvotāju interešu aizstāvībai, jo dažās pašvaldībās ir vairāki projekti, un iedzīvotājiem ir grūti saprast, kurš būs īstais projekts, kas attīstīsies. Arī pašvaldībai būs iespēja atsijāt projektus, kurus tā vēlēsies,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Ir pašvaldības, kuras jau šobrīd iesaistās situācijas risināšanā, un forumā tika minēti vairāki piemēri no Saldus, Kuldīgas un citiem novadiem.

Līvānu novada pašvaldība šobrīd veic iedzīvotāju APTAUJU, lai noskaidrotu viņu viedokli par plānotajiem vēja parkiem.

“Mēs skatāmies, kā šie vēja parku projekti saistās ar mūsu esošo teritorijas plānojumu, kura izstrāde šobrīd notiek,” stāsta Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens. “Esam identificējuši arī ainavas zonas, kuras ir vērtīgi saglabāt, tāpat mēs uzstājam uz buferzonām divu kilometru rādiusā ap ciematiem un pilsētu, kaut vai tādēļ, lai pilsētas un ciemi varētu paplašināties.”

Savukārt petīcijas autori līdz septembra vidum turpinās aicināt parakstīties petīcijā, kuru sūtīs atbildīgajām iestādēm. Sīkāk ar biedrības “Drosme darīt” informāciju var iepazīties biedrības MĀJASLAPĀ.

Sandra Paegļkalne