Pēteris Mauriņš: tik smagi iet pa Krustpili 19

Pēteris Mauriņš jau vairāk nekā divas desmitgades velta sevi cīņai par Krustpils pilsētas un novada atdzimšanu. Viņš nāk no piecu bērnu ģimenes Preiļu pusē, bet pēc dienesta armijā 1959. gadā pārcēlās uz Krustpili un šeit arī palika. Pēteris spilgti atceras laikus, kad vienā Daugavas krastā atradās Jēkabpils, bet otrā – Krustpils. Īpaši prātā palicis 1962. gada aprīlis, kad abas pilsētas tika apvienotas.

“Krustpils vārds ir svītrots, ģerboņi noņemti – gan Brāļu kapos, gan prezidenta pilī,” saka Pēteris Mauriņš. “Arī no pilsētu reģistra izņemti. Es sniedzu prasību Satversmes tiesā, tur man jautā, kur ir Krustpils. Viņi mūs neatrod un nepazīst.”

Pēc padomju režīma sabrukuma Krustpils pilsēta un tās seši pagasti neatguva savu iepriekšējo statusu.

“Pirmo reizi krievi okupēja, un 29 gadus nodzīvojām zem krieviem, otrreiz – mūsu valdība,” teic Pēteris Mauriņš.

Pēteris ir apkopojis bagātīgu krājumu ar materiāliem, fotogrāfijām un citiem pierādījumiem, apliecinot, ka Krustpils ir apzagta. Agrāk tā bijusi industriāla pilsēta ar vairākām ražotnēm, bet tagad no tā visa vairs nav ne miņas.

“Tik viegli elpot, tikai tik smagi iet pa Krustpili un staigāt,” atklāj Pēteris Mauriņš.

2009. gadā tika izveidots Krustpils novads, apvienojot sešus pagastus. Tas raisīja pretrunīgas pārdomas.

“Visi domāja ar galvu, kā dabūt Eiropas naudu, un arī dabūja, un tad taisīja prieka izpriecas, bet tā bija labs atspaids – sakārtoja kanalizāciju, ūdens vadus un kultūras namus,” stāsta krustpilietis. “Reformai ticējām, bet tad, kad visu noformēja un sataisīja, atņēma cilvēkiem varu pašiem sanākt, strīdēties un spriest.”

Taču 12 gadus vēlāk tika veiktas jaunas izmaiņas, un šodien Krustpils kā pilsēta un novads dzīvo vien cilvēku atmiņās.

“Tas ir otrs apvērsums 2021. gadā, ko viņi izdarīja. Atņēma pilnīgi visu naudu no pagastu pārvaldēm,” teic Pēteris Mauriņš.

Pēteris Mauriņš uzsver, ka izvēlējies nevardarbīgu ceļu. Viņš turpina rakstīt vēstules valsts institūcijām, balstoties likumos un pārliecībā, ka taisnība ir krustpiliešu pusē. Diemžēl saņemtās atbildes ir formālas.

“KNAB ziņoju, bet meitenīte atrakstījās,” atklāj Pēteris Mauriņš. “Drošībniekam rakstīju, ka Latvijā ir konstitucionālā krīze, viņi man atrakstīja vēstuli, ka viss ir kārtībā un droši. Pateica paldies, ka dzīvoju līdzi.”

Viņš ir arī vairākās lapās uzrakstījis vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, taču atbildi vēl nav saņēmis.

Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#SIF_MAF2025