Pēteris Krastiņš – Ziemassvētku vecītis jau 20 gadus 1

Iejūtoties Ziemassvētku vecīša lomā, Jēkabpils novada iedzīvotājs Pēteris Krastiņš pievērš uzmanību katrai detaļai. Bērnu iemīļotajā tēlā sporta skolotājs, Jēkabpils Sporta skolas sporta speciālists pārtop jau 20 gadus.

“Sāku strādāt pirmsskolas izglītības iestādē “Ābelīte”, un vienos Ziemassvētkos man piedāvāja,” stāsta Pēteris Krastiņš. “Tā kā biju sporta skolotājs, man teica: “Tāpat tu zini rotaļas, spēles.” Vienreiz izmēģināju, visiem patika, un tā arī sākās.”

Pārvērtības prasa aptuveni 40 minūtes. Steigties nedrīkst, jo bērni pamana katru sīkumu. Raustīšanai aiz bārdas Pēteris ir gatavs, bet bērnu jautājumus nav iespējams paredzēt iepriekš. Gadu gaitā viņš iemācījies atbildēt tā, lai rosinātu bērna iztēli.

“Jo ilgāk bērns varēs un mācēs iztēloties un ticēt – vienalga, kam, vai tas ir vecītis, Šreks vai Grinčs, bērnam veidosies iztēle, viņam attīstīsies gan domāšana, gan valoda. Viss attīstīsies daudz labāk, ja viņam būs šī iztēle,” saka Pēteris.

Viņš novērojis, ka bērni gaida Ziemassvētku vecīti tāpat kā pirms 20 gadiem. Savukārt ticība šim tēlam ir atkarīga no audzināšanas ģimenē.

“Daudzreiz ir bijis tā, ka vecākus satiec, viņiem blakus nāk mazais vai pirmklasnieks, un vecāki man prasa: “Kur tev vēders, kur tev dāvanu maiss?” Tam bērnam, blakus ejot, tā ticība pazūd,” stāsta Pēteris.

Ziemassvētku vecītim jābūt labestīgam, nevis bargam vīram, kurš soda par sliktu uzvedību, – tā uzskata Pēteris. Pasākumos viņš cenšas kliedēt bērnu bailes arī no satraucošās dzejoļu deklamēšanas.

“Ja bērns nevar noskaitīt dzejolīti, es pajautāju kādu vēlējumu, mēs varbūt klusām parunājam,” saka Ziemassvētku vecītis.

Bērna un Ziemassvētku vecīša satikšanās ir kaut kas vairāk par dāvanu prieku. Tas ir īpašs mirklis, kad sirdī dzimst ticība brīnumam.

Pēteris Krastiņš teic, ka tieši šādu brīžu dēļ viņš joprojām ik gadu velk sarkano kostīmu un balto bārdu: “Tad, kad vecītis iet projām, tad bērni skrien, viņu samīļo... ko citu vajag? Daudzi prasa, vai es esmu īsts. Es saku – ja jūs ticiet brīnumiem, noteikti esmu īsts. Tas ir brīnums, kuram ir vienkārši jānotic.”

Sandra Paegļkalne