Pēkšņo lēmumu pārcelt skolēnus no Variešiem uz Jēkabpili kritizē arī ministrijā 17

Krustpils pamatskolas filiālē Variešos šobrīd vienīgie audzēkņi ir pirmsskolas bērni. Skolēniem ierastajās telpās tā arī nebija iespējas sākt jauno mācību gadu, jo direktore augusta beigās paziņoja, ka mācību process tiek pārcelts uz deviņu kilometru attālumā esošo galveno skolas ēku Jēkabpilī. Bērnu vecāki sāka protestu un savu sašutumu par direktores rīcību pauda arī pašvaldības Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdē.

Krustpils pamatskolas 3. klases skolēna mamma Sintija Garkalne saka: “Es uzskatu, ka tas nav likumīgi. Tas ir negodīgi. Viņa ar savu attieksmi parāda, ka viņai ir vienalga.”

“Kā iespējams, ka viens cilvēks var tik ļoti satracināt bērnus, “iznest smadzenes” vecākiem, pašvaldības pārstāvjiem tā, ka mums ir jāsaceļ tracis pa visu valsti?” vaicā Krustpils pamatskolas 2. klases skolēna mamma Egita Galiņa.

Šobrīd bērni iekļauti klasēs, kas atrodas Krustpils pamatskolas galvenajā ēkā. Arī pedagogi, kuri strādāja Variešos, šonedēļ darbu veic Jēkabpilī.

Sākumskolas skolotāja Laura Muceniece-Medne skaidro, ka viņai pašai nav problēmu saistībā ar lēmumu: “Es varu izbraukāt uz abām ēkām, bet priekš sākumskolas vecuma bērna tas nozīmē strauji mainīt vidi. No mazas klasītes ielikt viņu klasē, kur ir 24 bērni, tās ir pārāk straujas izmaiņas.”

Skolas vadība skaidro, ka lēmums pieņemts pārāk mazā bērnu skaita dēļ. Pašvaldības informācija liecina, ka 1. klasi Variešos nav izdevies nokomplektēt, bet 2. un 3. klasē kopā ir 17 bērni (2. klasē – 9, 3. klasē – 8). No šī skaita bērni, kuri ir tieši no Variešiem, ir deviņi (2. klasē – 5, 3. klasē – 4).

Krustpils pamatskolas direktore Vija Stiebriņa skaidro, ka domi par situāciju esot informējusi jau ātrāk: “Par to, ka nepietiek bērnu, lai nokomplektētu klases, informēju novada domes priekšsēdētāja vietnieci Aiju Veteri jau 21. augustā. No viņas bija ieteikums mēģināt atrast skolēnus, kas nāk un mācās Variešu filiālē. Centos to izdarīt, bet nesanāca. Tāpēc galīgais lēmums tika pieņemts kopā ar skolas vadību 29. augustā. Ja uz konkrētu programmu piesakās nepietiekams skaits audzēkņu, lai izveidotu klasi vai grupu, direktors var pieņemt lēmumu par uzņemšanas apturēšanu konkrētajā gadā. Šāds lēmums tiek pamatots ar racionālu un ekonomisku resursu izmantošanu, jo veidot grupu ar pāris audzēkņiem ir neracionāli.”

Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere uzsver, ka 21. augustā neesot bijusi runa par mācību pārcelšanu uz ēku Jēkabpilī: “Jā, bija runa par to, ka ir smagi komplektēt, bet nebija nevienas runas par to, ka kaut ko pārcels vai kaut kā citādāk rīkosies. Tā viennozīmīgi ir komunikācijas kļūda no direktores puses, ka netika savlaicīgi runāts ar vecākiem.”

Vija Stiebriņa uzsver, ka viņa jau trīs mācību gadus cenšoties mākslīgi uzturēt visus klašu komplektus, bet daži vecāki neizprotot mazo klašu komplektu sarežģītību nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu.

“Ir vecāki, kuri vēlas, lai bērni mācās mazajā lauku skolā, bet ir, kuri to nevēlas,” skaidro Vija Stiebriņa. “Tādi nav tikai tie, kas dzīvo pilsētā un savus bērnus ved uz Krustpils pamatskolu, ir arī vecāki no Variešiem, kas vēlas, lai bērni mācās “lielajā skolā”, lai ir iespēja piedalīties pulciņos. Viedokļi ir atšķirīgi. Taču, lai atvērtu klasi, ar viedokļiem nepietiek, ir vajadzīgi bērni, kas nāk uz skolu un mācās. Neatkarīgi no tā, cik klasē ir bērnu, ja klase ir atvērta, ir jānodrošina visi priekšmetu skolotāji. Taču atrast priekšmetu pedagogu, piemēram, angļu valodas, vizuālās mākslas skolotāju, kurš brauc uz lauku skolu uz vienu vai divām mācību stundām, ir grūti, pat neiespējami. Mazajā skoliņā vispār skolēniem nav nekādu iespēju sporta, āra nodarbībām! Lai varētu piedāvāt interešu izglītību, ir pulciņā jābūt 10 – 12 skolēniem. Taču ar tik maz bērniem nodrošināt lielāku slodzi nav iespējams.”

Direktore arī uzsver, ka ļoti savlaicīgi nav iespējams zināt, cik bērnu atnāks uz skolu 1. septembrī, turpretī Izglītības un zinātnes ministrijā ir cits viedoklis.

“Skaitus, ar kādiem rēķināties konkrētajās vecuma grupās, var prognozēt un to vidējo situāciju novērtēt krietni ātrāk – vismaz mēnesi pirms jaunā mācību procesa,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere. Viņa arī pauž viedokli, ka šādi lēmumi ir jāpaziņo dažus mēnešus iepriekš, lai bērni un bērnu vecāki, kā arī pedagogi varētu labāk sagatavoties pārmaiņām.

Reaģējot uz situāciju, Jēkabpils novada pašvaldībā ir izdots rīkojums skolas vadībai no 8. septembra atjaunot mācību procesu Variešu filiālē.

Sandra Paegļkalne