Pēc divpadsmit gadiem ārzemēs rīdziniece Dace sāk jaunu dzīvi Jēkabpilī 5

Dace Makuža līdz 20 gadu vecumam sevi sauca par rīdzinieci, taču vienas dienas laikā kopā ar draugu pieņēma lēmumu doties uz Angliju, lai sakrātu līdzekļus kāzām. Sākotnēji plāns bija tikai mazliet uzkrāt, tomēr dzīve ārzemēs ievilkās, un tur viņa pavadīja 12 gadus.

“Mums bija plāns, mēs par to runājām, bet tad, kad tu sāc krāt, tu vienā brīdī nonāc pie secinājuma, ka cik ilgi tad krāsi, gribas dzīvot,” atklāj “DaMak Studijas” īpašniece Dace Makuža. “Tu sāc staigāt pa restorāniem, nopērc automašīnu, un tad tie iekrājumi atkal sarūk.”

Sākumā Dace strādāja fabrikā, bet, kad pieteicās dēls, viņa zināja – atpakaļ tur vairs neies. Tad Dace pievērsās skaistumkopšanas nozarei un ar laiku atvēra savu salonu, kur piedāvāja dažādas procedūras.

Tomēr viss, ko viņa bija uzbūvējusi, sabruka vienā dienā, kad atnāca ziņa – Latvijā dzīvojošās mammas veselības stāvoklis strauji pasliktinājies.“Es saņēmu zvanu 4. decembrī, un jau 9. decembrī mēs ar dēlu, ar vienvirziena biļeti un somām, lidojām atpakaļ,” saka Dace Makuža.

Ierodoties Latvijā, Dacei vispirms bija jāatrod dzīvesvieta. Viņa zināja, ka Rīgā dzīvot nevēlas, taču konkrēta plāna nebija. Liktenis aizveda viņu uz Jēkabpili, un nu jau pusgadu Dace ir jēkabpiliete. Dēls Jēkabs Kristofers sācis skolas gaitas Jēkabpils 2. vidusskolā, bet Dace jau paguvusi atvērt savu skaistumkopšanas salonu. Tajā viņa piedāvā ne tikai skropstu pieaudzēšanas pakalpojumus, bet arī apmāca jaunos meistarus.

“Es neesmu cilvēks, kas baidās,” atklāj Dace Makuža.“Malku varu saskaldīt, mēbeles salikt – ko vajag, to izdaru. Vispirms jāatrisina situācija, un tikai pēc tam domā, kas jādara tālāk. Arī, iekāpjot lidmašīnā, es sēdēju un prātoju, kāds būs nākamais solis.”

Pārvākšanās laikā visvairāk izaicināja dokumentu kārtošana, taču Dace stāsta, ka ikviens cilvēks, kuru satikusi šajā procesā, bijis atsaucīgs un palīdzējis.

“Man nav bijis tā, ka cilvēki saka – tiec pati galā,” stāsta Dace Makuža.“Visi kaut ko iesaka, pasaka, kur tālāk vērsties. Sākumā bija tikai zvani – kur pierakstīties, ko darīt, kā vispār darbojas sistēma. Es nesapratu, kā te viss notiek.”

Tomēr ne visiem, kuri vēlas atgriezties dzimtenē, tas izdodas tik vienkārši – bieži nepieciešams remigrācijas koordinatora atbalsts. Jēkabpils novadā pēdējo divu gadu laikā sagatavoti 31 individuāli piedāvājumi remigrantiem, no kuriem faktiski atgriezušās 18 personas.

“Bieži vien cilvēki atgriežas tieši emocionālu iemeslu dēļ,” stāsta Zemgales plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Anete Briņeca. “Ja man būtu jānosauc vidējais profils, tā ir ģimene ar diviem bērniem, kas ārzemēs strādājusi dažādus darbus aptuveni 10–12 gadus. Tad rodas domas, ka gribas atgriezties Latvijā.”

Visbiežāk cilvēkus interesē valsts un pašvaldību piedāvātie pakalpojumi, skolas un bērnudārzi. Visbiežāk izvēlas pārcelties vasaras beigās, lai bērni varētu uzreiz uzsākt skolas gaitas.

Pērn Zemgales plānošanas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu Latvijā kopumā atgriezās 99 personas.

Kate Katrīna Strode