Pašvaldības un nozares organizācijas apstrīd IZM skolu reformas noteikumus 1

Valsts institūcijas, pašvaldību un izglītības nozares organizācijas izteikušas virkni iebildumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu un jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā", liecina informācija tiesību aktu portālā.

Lielākā daļa kritikas saistīta ar regulējuma skaidrību, finansēšanas principiem, minimālā skolēnu skaita prasībām, izglītības pieejamības izvērtēšanu un alternatīvās pedagoģijas regulējumu.

Pirms starpinstitūciju sanāksmes izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) žurnālistiem norādīja, ka jaunā modeļa ieviešana ir sarežģīts process, kurā iesaistītas daudzas puses ar atšķirīgām un nereti savstarpēji pretrunīgām interesēm. Viņasprāt, svarīgi pie viena galda pulcēt visus iesaistītos, lai meklētu kompromisus. Vienlaikus politiķe atzina, ka vienošanos, visticamāk, izdosies panākt ne visos jautājumos, jo daļa iesniegto priekšlikumu ir savstarpēji nesavietojami.

Viņa arī norādīja, ka saskaņošanas procesu "nevar ļoti ievilkt", taču jau līdz šim veikts apjomīgs darbs sadarbībā ar pašvaldībām. Pēc Melbārdes sacītā, pašvaldībās, kur aktīvi skaidro reformas būtību un iesaista vietējās kopienas, vienošanās panākt ir vieglāk, savukārt vietās, kur dialogs ar iedzīvotājiem ir vājāks, bieži izskan skaļa kritika publiskajā telpā.

Politiķe piekrita, ka skolu tīkla jautājumi vienmēr ir emocionāli jutīgi, tomēr galvenā atbildība par skolu tīkla veidošanu būtu jāuzņemas pašvaldībām, un IZM nebūtu pareizi detalizēti noteikt katrai pašvaldībai, kā tieši organizēt skolu tīklu.

Virkni iebildumu paudusi Finanšu ministrija (FM). Tā norāda, ka regulējums vairākos punktos ir neskaidrs, savstarpēji pretrunīgs un var radīt neparedzamu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī neatbilst deklarētajam mērķim sakārtot skolu tīklu un efektīvi izmantot līdzekļus.

FM kritizē principu, ka gadījumos, kad izglītības iestāde atbilst vairākām noteikumu projektā definētajām grupām, tai piemērotu zemākos kvantitatīvos rādītājus. Ministrija brīdina, ka šāda pieeja var novest pie situācijas, kur, piemēram, tālmācības izglītības iestādes finansētu pēc mazo lauku skolu principa, lai gan to darbības modelis un izmaksu struktūra būtiski atšķiras. Tas var radīt nesamērīgu valsts budžeta izdevumu pieaugumu.

FM arī nav skaidra norma, kas ļauj noteiktām izglītības iestādēm saņemt pedagogu darba samaksas finansējumu 100% apmērā pat tad, ja tās neatbilst noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem. Anotācijā, pēc ministrijas domām, nav skaidrots, kā šāda atkāpe palīdzēs sasniegt skolu tīkla optimizācijas mērķus un efektīvu līdzekļu izmantošanu.

Tāpat FM apšauba trīs gadu pārejas perioda pamatojumu skolām, kas neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, kā arī prasa skaidrāk pamatot, kā jaunais regulējums atbilst valdības uzdevumam ieviest finansēšanas modeli "Programma skolā" atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Satiksmes ministrija pieprasa skaidrus kritērijus izglītības iestāžu piekļuves ceļu stāvokļa izvērtēšanai, iebilstot pret normu, kas ļautu šajā jautājumā balstīties uz VSIA "Latvijas Valsts ceļi" atzinumu bez skaidras metodikas.

Līdzīgi jautājumi par piekļuves un pieejamības kritērijiem izskan arī no pašvaldībām un reģionālo skolu pārstāvjiem. Tie norāda, ka reālajā dzīvē skolēnu pavadītais laiks ceļā bieži pārsniedz formāli pieļautās 30 minūtes, jo jāņem vērā ceļu stāvoklis, sezonālie apstākļi un sabiedriskā transporta maršruti ar vairākām pieturām.

Savukārt Tieslietu ministrija papildus vairākām tehniskām nepilnībām aicina precizēt alternatīvo skolu definīciju un izvērtēt noteikumu tiesisko pamatu. Ministrija arī apšauba normu, kas paredz pašvaldībām līdz 2029. gadam lemt par privāto skolu vai valsts augstskolu iekļaušanu pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā, aicinot izvērtēt, vai šāds uzdevums vispār atbilst likumā dotajam pilnvarojumam.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosina šo nosacījumu piemērot jau no šī gada septembra, nevis atlikt līdz 2029. gadam.

IZM piedāvājumu nav saskaņojušas arī vairākas pašvaldību organizācijas, cita starpā aicinot pārskatīt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā novadu centros. IZM piedāvā, ka 10.-12. klašu grupā jābūt vismaz 120 skolēniem, turpretim pašvaldību organizācijas rosina šo slieksni samazināt līdz 90 skolēniem, norādot uz demogrāfiskajām tendencēm un skolēnu skaita samazināšanos reģionos. Līdzīgu aicinājumu par minimālo skolēnu skaitu šajā pašvaldību grupā izteikusi arī LIZDA.

Pašvaldības pauž bažas, ka vairākos novadu centros darbojas tikai viena vidusskola, tāpēc noteikto skolēnu skaitu varētu būt grūti sasniegt. Izskan arī aicinājums elastīgāk vērtēt izņēmumus skolām ar mazāku skolēnu skaitu, tostarp izņēmumus piemērot arī gadījumos, kad skolēnu skaits saglabājas stabils. Tāpat rosināts paplašināt augsta pieejamības riska skolu sarakstu, iekļaujot Aizkraukles vidusskolu, Krāslavas ģimnāziju, Līvānu 1. vidusskolu un Mērsraga vidusskolu.

Pašvaldības aicina noteikt skaidrākus kritērijus piekļuvei skolām pa valsts autoceļiem, paredzēt papildu izņēmumus gadījumos, kad tuvākā skola jau sasniegusi telpu vai speciālo vajadzību audzēkņu uzņemšanas kapacitāti, kā arī nodrošināt ātrāku ministrijas atbildi uz pašvaldību iesniegto informāciju par skolēnu skaitu.

Kritika pausta arī par alternatīvās pedagoģijas regulējumu. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Skolotāju asociācija un Alternatīvo skolu asociācija uzskata, ka noteikumu projektā paredzētais atbalsts tikai Montesori un Valdorfa pieejām ir pārāk šaurs. Organizācijas rosina paredzēt iespēju saņemt finansējumu arī citām starptautiski atzītām alternatīvās pedagoģijas metodēm, ja par to atbilstību sniegts kompetentas institūcijas atzinums. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija norāda uz praktiskām neskaidrībām skolās, kur alternatīvās pedagoģijas metodes īsteno tikai atsevišķās klasēs.

Latvijas Privātskolu asociācija brīdina, ka piedāvātais regulējums var apdraudēt privātskolu pastāvēšanu, jo tajā vairs netiek izdalīta atsevišķa privāto izglītības iestāžu grupa un nav paredzēts pārejas periods. Atzinumos arī aicināts rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus, kas varētu rasties, ierobežojot tālmācības izglītības formu, jo tā var būt būtiska skolēniem ar veselības problēmām vai speciālām izglītības vajadzībām.

LDDK arī norāda uz pedagogu un atbalsta personāla trūkumu skolās un rosina apsvērt iespēju samazināt valsts finansējumu izglītības iestādēm, kur pedagogu vakances netiek aizpildītas ilgāk par trim mēnešiem.

Noteikumu projektu nav saskaņojusi arī Valsts kanceleja, kas kritizē sabiedrības līdzdalības organizēšanu. Projekts vienlaikus bija nodots gan starpinstitucionālai saskaņošanai, gan publiskajai apspriešanai ar identisku termiņu, kas, pēc Valsts kancelejas domām, rada neskaidrību sabiedrības pārstāvjiem.

Valsts kanceleja uzsver, ka publiskā apspriešana būtu pilnībā jāpabeidz pirms projekta nodošanas saskaņošanai, kā arī anotācijā jāiekļauj detalizēta informācija par saņemtajiem priekšlikumiem un to ietekmi uz dokumenta galīgo redakciju.

Iebildumus publiskajā apspriešanā izteikušas arī vairākas izglītības nozares organizācijas, privātskolas, lauku skolas un skolēnu vecāki. Viņuprāt, nav pietiekami izvērtēta izglītības pieejamība reālajā dzīvē, bērnu individuālās vajadzības un skolu nozīme vietējo kopienu pastāvēšanā, un piedāvātais regulējums pārlieku balstās kvantitatīvos kritērijos - skolēnu skaitā klasēs, urbanizācijas līmenī un formālos attāluma aprēķinos.

Informāciju sagatavoja ziņu aģentūra LETA.