Aizkraukles novada Centrālā bibliotēka ir viena no 45 novada vietām, kas atzīta par piemērotu īslaicīgam patvērumam apdraudējuma gadījumā. Patvertnes vajadzībām atbilst lasītava un citas cokolstāva telpas. Par to, lai krīzes brīdī iedzīvotāji tiktu iekšā, atbild attiecīgā iestāde, kuras ēkā patvertne atrodas.
“Konkrētajā gadījumā atbildīga ir iestādes direktore. Tā kā viņa ir prombūtnē, šobrīd atbildīgā esmu es,” stāsta Aizkraukles novada Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Sanita Bērziņa. “Lai iekļūtu patversmē, ir arī vēl vairākiem cilvēkiem atslēgas pieejamas.”
Arī citu Aizkraukles novada patvertņu atslēgas ir vairāku darbinieku rīcībā. Transportu, pārtikas piegādi un citus jautājumus koordinē pašvaldības Civilās aizsardzības komisija, bet vietvara vēl nav informējusi visas iesaistītās personas par rīcību krīzes gadījumā.
“Pateikt, ka mēs visi esam simtprocentīgi gatavi, es laikam neņemšos,” saka Aizkraukles novada Civilās aizsardzības komisijas krīzes komunikatore Evija Vectirāne. “Galvenie iesaistītie darbinieki zina savus pienākumus, bet vēl ir ļoti liels darbs jāiegulda darbinieku izglītošanā, darbinieku sagatavošanā šādām situācijām. Un mēs plānojam to šogad uzsākt.”
Arī Jēkabpils novada pašvaldība uzsver, ka ir vajadzīgas darbinieku apmācības, jo patvertņu izveide ir tikai pirmais solis aizsardzības nodrošināšanā. Novadā patvertnes zīmes šobrīd izvietotas pie 67 ēkām.
Arī Jēkabpils novadā katrai patvertnei noteikti vairāki atbildīgie. Šobrīd pašvaldība izstrādā apziņošanas sistēmu, lai pēc noteikta signāla visas patvertnes tiktu atvērtas.
“Mums ir skaidrs, kuri darbinieki ko darīs noteiktā krīzes situācijā, bet darbinieku vārdi, uzvārdi un pienākumi nav izpaužami, lai šis plāns arī būtu darboties spējīgs,” skaidro Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts.
Tāpat vietvara norāda, ka apdraudējumi var būt dažādi, tādēļ ne visām situācijām darbiniekus iespējams sagatavot iepriekš.
“Tajā brīdī, kad viņiem būs jādara, viņi zinās, kas viņiem jādara. To nodrošinās Civilās aizsardzības komisija, kā arī es – civilās aizsardzības inženieris,” uzsver Ilmārs Luksts.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citas valsts iestādes palīdz pašvaldībām gatavoties krīzes situācijām, organizējot apmācības. Tajās gūtās zināšanas vietvaras var izmantot, apmācot savus darbiniekus.
Sandra Paegļkalne
Komentāri 1
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (1)Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->