Pašvaldībām atšķirīgs skatījums par iedzīvotāju padomēm – Jēkabpils novadā neizprot, citur – panākumi 15

Pirms gandrīz diviem gadiem spēkā stājās Pašvaldību likums, kas paredz iespēju pašvaldībās veidot konsultatīvas institūcijas – iedzīvotāju padomes, lai nodrošinātu vietējo kopienu interešu pārstāvību. Lai gan ir vietvaras, kurās šādas padomes jau darbojas, Jēkabpils novadā tās nav izveidotas. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsver, ka viņam nav redzējuma par šo jautājumu.

“Man ir grūti saprast, kā mēs strādājam ar šo iedzīvotāju grupu,” saka Raivis Ragainis. “Mums ir ievēlēti deputāti. Deputāti pārstāv konkrētu iedzīvotāju grupu. Kas ir šīs grupas, kuras tagad nāks un stāstīs, ko vajag un kā vajag? Var atnākt jebkurš cilvēks uzrakstīt – man vajag piemiņas akmeni vai vēl kaut ko. Balsotāji taču tāpat ir deputāti.”

Pašvaldību likumā teikts, ka iedzīvotāju padomēm ir konsultatīvs raksturs un tās nav politiskas – atšķirībā no deputātiem, kurus kā iedzīvotāju pārstāvjus minēja Raivis Ragainis. Šo padomju mērķis nav kopēt deputātu funkcijas, bet gan dažādot veidus, kā vietējie ļaudis var paust savus ierosinājumus un idejas domes deputātiem.

Kamēr Jēkabpils novada vadībai ir daudz neskaidrību par šo tēmu, kaimiņos esošajā Līvānu novadā jau gadiem ilgi darbojas padomēm līdzīgas institūcijas, kuras nodēvētas par pagastu valdēm. Tās nepieņem lēmumus, bet virza idejas izskatīšanai domē.

“Šajās valdes sēdēs, kas notiek katru mēnesi, brīvā formā ir iespēja pārrunāt tos jautājumus, kas konkrētajā pagastā cilvēkiem ir aktuāli,” skaidro Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. “Tur ir arī vienmēr kāds no pašvaldības cilvēkiem tīri kā organizētājs šo sanāksmju, jo paļauties tikai, ka cilvēki pašorganizēsies, – bieži vien tas arī tā īsti nenostrādā. Valdēm ir arī iespēja kaut kādus aktuālus jautājumus virzīt tālāk komisijām vai komitejām un līdz pat kaut kādiem lēmumiem.”

Nesens piemērs ir Sutru pagasta valdes aktualizētā problēma – vajadzība atrast bijušās Sutru skolas īpašumam jaunu saimnieku. Dome atbalstīja šo ideju, un process beidzās veiksmīgi – ēkai un zemei tika atrasts jauns īpašnieks.

Savukārt Bauskas novadā šajā jomā ir krietni sliktāka situācija. Bārbeles iedzīvotāju konsultatīvā padome, kas dibināta šā gada sākumā, nolēmusi pārtraukt savu darbību, pārmetot vietvarai augstprātīgu un neieinteresētu attieksmi.

Aizkraukles novada pašvaldībā, kur iedzīvotāju padomju izveide vēl turpinās, ņem vērā citu novadu pieredzi, lai padomju sadarbība ar lēmējvaru būtu veiksmīga.

“Pašvaldībai ir jāsaprot šo padomju nozīme un jābūt atvērtai uz sadarbību, citādi, ja nostājas pozā, iedzīvotāju padomes pat vispār demisionē. Arī iedzīvotāju padomēm jābūt tādām, kuras ir gatavas sadarboties, ne tikai kaut ko kategoriski pieprasīt vai kaut ko kategoriski kritizēt,” savu viedokli pauž Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.

Latvijā šobrīd no 43 pašvaldībām iedzīvotāju padomju nolikumi ir izveidoti 17 vietvarās, un Jēkabpils novads, vismaz tuvākajā laikā, nepapildinās šo skaitu. Raivis Ragainis min citus iedzīvotāju līdzdalības veidus. Novadā ir līdzdalības budžets, kas dod iespēju interesentiem iesniegt savus projektus, un to, kuras idejas tiks īstenotas, nosaka sabiedrības balsojums. Tāpat domes priekšsēdētājs skaidro, ka iedzīvotāju intereses pašvaldībā veiksmīgi aizstāv nevalstiskās organizācijas.

“Viņi ar savu iesaisti un darbību veicina šīs vietas attīstību, un mēs ļoti nākam pretī, lai stimulētu, lai tas tā būtu,” skaidro Raivis Ragainis. “Mums ir nevalstiskajam sektoram speciāli dažādi konkursi, kur var piedalīties. Ja tur izlien laukā, ka viņiem vajag sakārtot parku vai vēl kaut ko, tad mēs ejam un kārtojam.”

Turpretī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa forumā par iedzīvotāju padomēm uzsvēra, ka šīs institūcijas ir ļoti būtiskas, lai iedzīvotājiem paplašinātu līdzdalības iespējas vietējās kopienas dzīves uzlabošanā. Sevišķi svarīgi tas ir šobrīd, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas ir izveidojušies lieli novadi un varas pārstāvjiem nav iespēju fiziski izbraukāt visus pagastus. Jāpiebilst, ka Jēkabpils novads ir viens no lielākajiem Latvijā – platības ziņā tas ir ceturtais lielākais novads valstī.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Pašvaldībām atšķirīgs skatījums par iedzīvotāju padomēm – Jēkabpils novadā neizprot, citur – panākumi” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024