Paciente pēc aknas transplantācijas atguvusi kustību spēju 2

Šīs vasaras sākumā Pļaviņu iedzīvotājai Svetlanai Tropikai tika veikta aknas transplantācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pirms operācijas sieviete vairākkārt bija komā. Šī ir pirmā reize, kad ārstiem izdevies veiksmīgi pārstādīt aknu cilvēkam tik smagā veselības stāvoklī. Nupat paciente pavadījusi gandrīz mēnesi rehabilitācijā – Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

Diena pret nakti – tā var raksturot pļaviņietes Svetlanas pašsajūtu salīdzinājumā ar laiku pirms aknas transplantācijas. Šobrīd viņa ir atguvusi kustību spēju, bet aptuveni pusgadu, kamēr tika meklēts donors, pacientes veselības stāvoklis bija ļoti smags.

“Mans stāvoklis pasliktinājās visu šo laiku, un tad maijā es iekritu komā,” stāsta Svetlana. “Veselu mēnesi es biju bezsamaņā. Kad jau likās, ka cerību nekādu nav, pēkšņi atradās donors tepat Latvijā, kaut gan meklēts tika arī kaimiņvalstīs.”

4. jūnijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Svetlanai tika veikta aknas transplantācija. Latvijas ārstu komandai tika piesaistīts arī kolēģis no Zviedrijas. Tā bija pirmā reize, kad ārstiem izdevās palīdzēt tik smagā stāvoklī esošam cilvēkam. Pirmais posms pēc operācijas bija grūts.

“Tad, kad mani pārveda uz nodaļu, tikai tad es sapratu, ka es nevaru pakustēties pilnīgi nemaz,” atceras paciente. “Ne es varu kāju pacelt, ne roku. Pat deguns man niez, es savu roku redzu, bet pakasīt degunu es nevaru. Ilgi es gulēju un nekustējos, līdz ar to muskuļi atrofējās.”

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas Svetlana pārvietojās ratiņkrēslā, un arī mājās veiktie vingrojumi nepalīdzēja. Tad viņa devās uz rehabilitāciju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Soli pa solim sieviete no jauna apguva katru kustību, un šobrīd viņa jau spēj nelielus attālumus mērot kājām bez palīglīdzekļa.

“Mēs esam uztrenējušies, slodzes tolerance ir palielinājusies,” stāsta Jēkabpils reģionālās slimnīcas Subakūtās rehabilitācijas nodaļas fizioterapeits Mārtiņš Lindmanis. “Sākam apgūt pakāpienus, paciente var pati nokāpt un uzkāpt pa trepēm nelielu attālumu. Trenējam spēku, izturību, progress ir salīdzinoši labs.”

Svetlana teic, ka varbūt jau ātrāk būtu sākusi staigāt bez palīglīdzekļa, bet vēl bija neticība saviem spēkiem: “Man bija visu laiku baiļu sajūta. Es neticēju – kā tā var būt, ka es varu paiet! Nevar izteikt tos pateicības vārdus visai šai nodaļai.”

“Tieši šodien ir pagājušas 25 dienas, un mēs viņu rakstām mājās,” stāsta Jēkabpils reģionālās slimnīcas Subakūtās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Sandra Zadināne. “Esam priecīgi par mūsu komandas darbu. Strādāja divi fizioterapeiti, ergoterapeits un audiologopēds, jo arī kognitīvās lietas pēc šādām smagām saslimšanām ir traucētas. Mūsu komandai šodien priecīga diena.”

Svetlana devās mājup apņēmības pilna turpināt veseļoties un ar bezgala lielu pateicību gan ārstniecības speciālistiem, gan aknas donora tuviniekiem. Viņu piekrišana transplantācijai dāvāja Svetlanai iespēju dzīvot.

Aknu transplantācijas operācijas Latvijā uz vairākiem gadiem bija pārtrauktas, ņemot vērā slikto pieredzi, kad lielākā daļa no Stradiņa slimnīcā veiktajām operācijām beidzās neveiksmīgi. Lai uzlabotu šo operāciju kvalitāti, Latvijas mediķu komanda piedalījās apmācībās Zviedrijā. Ar skandināvu palīdzību Latvijas ārsti šogad veiksmīgi atjaunoja aknu pārstādīšanas programmu.

Sandra Paegļkalne