Otolaringologs Uldis Urtāns aicina krācējus konsultēties ar ārstu 0

Krākšana rodas, kad miega laikā gaisa plūsma tiek daļēji bloķēta, liekot mīkstajiem audiem vibrēt. Lai arī krākšana pati par sevi nav slimība, tā var būt signāls citām veselības problēmām, un to nevajadzētu ignorēt.

“Vienmēr, kad ir krākšana, ir vērts atnākt un parunāties ar ārstu, un tad var saprast, kas notiek, jo vienmēr ir specifiski jautājumi, kurus mēs uzdodam.,” saka otolaringologs Uldis Urtāns. “Ja cilvēks pamostas neizgulējies, tad ar miegu kaut kas nav kārtībā — tas nav bijis kvalitatīvs.”

Pētījumi rāda, ka krācošie cilvēki biežāk guļ mazāk un izjūt miegainību un nogurumu dienas laikā. Krākšana var palielināt asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimību risku, cukura līmeņa svārstības un depresijas iespējamību.

Krākšanai var būt daudz iemeslu – sākot ar iedzimtām anatomiskām īpatnībām, piemēram, šauru elpceļu vai palielinātām mandelēm, līdz pat dzīvesveida faktoriem. Viens no biežākajiem iemesliem ir liekais svars.

“Jo šaurāka rīkle, jo lielāka iespēja krākšanai, un tad, kad krākšana pārvēršas par miega apnoju — elpošanas apstāšanos miegā —, jūs noteikti daudzi esat redzējuši un dzirdējuši,” teic Uldis Urtāns. “Cilvēks krāc, un pēc pauzes rauj elpu. Ja šādu epizožu ir pietiekami daudz, tas nozīmē, ka viņam samazinās skābekļa koncentrācija asinīs; dažreiz pieaug arī CO₂ koncentrācija asinīs šajā mirklī, un tas nopietni traucē visu orgānu sistēmu darbību, kurām tajā brīdī ir jāatpūšas.”

Cilvēki ar obstruktīvo miega apnoju bieži nevar iziet autovadītāja medicīnisko komisiju, jo nepilnvērtīgs miegs un bieža miegainība padara viņus bīstamus uz ceļa.

Aptuveni katrs trešais pieaugušais cilvēks krāc. Vīriešu vidū tas ir teju puse, bet sievietēm – 20–30%.

“Sākumā krāc bērni, pēc tam pirmie krākt sāk vīrieši, bet, kad notiek menopauze, hormonāli sievietes kļūst līdzīgākas vīriešiem, un arī viņas sāk krākt,” atklāj Uldis Urtāns. “Zināmā vecumā šī statistika izlīdzinās. Tas, ka arvien vairāk cilvēku saprot, ka krākšana ir problēma, var manīt pēc tā, cik daudz cilvēku nāk pie mums. Ja pirms aptuveni 20 gadiem par krākšanu praktiski nerunāja, tad tagad mēs par to ar pacientiem runājam praktiski katru dienu.”

Parasti krācēju par problēmu brīdina ģimenes locekļi – bieži sieva, kura dzīvesbiedru aizved pie ārsta un sūdzas: ‘Viņš šausmīgi krāc!’ Tomēr Uldis Urtāns praksē novērojis arī gadījumus, kad vizītes laikā atklājas, ka problēmas ir arī sievai.

“Krākšana ir viens no neērtajiem tematiem, par kuru mēs nerunājam, jo neviens nelepojas, ka krāc, bet problēma ir milzīga,” saka otolaringologs. “Faktiski lielākajā daļā mūsu LOR tikšanās gadījumu kāds runā par krākšanu.”

Uldis Urtāns aicina vecākus būt modriem – ja bērns krāc un guļ ar vaļā muti, jādodas pie ārsta, jo tas var liecināt par miega traucējumiem un radīt sekas nākotnē.

Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Otolaringologs Uldis Urtāns aicina krācējus konsultēties ar ārstu” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025