Oglekļa tirgus sekmē gan ekonomiku, gan dabas daudzveidību 3

Meža konsultāciju pakalpojumu centra Sēlijas birojs regulāri organizē seminārus par meža apsaimniekošanu, un šoreiz pasākums norisinājās Bauskas novada Kurmenes pagastā. Mežu īpašnieki un citi interesenti tika iepazīstināti ar brīvprātīgā oglekļa tirgus darbības principiem un iespējām iesaistīties.

“Koki ir objekts, kas spēj piesaistīt oglekļa dioksīdu, un mežu īpašnieki saskata iespēju, ka šo funkciju varētu mēģināt arī pārdot, ka tas varētu būt kā produkts, kā tirgus prece,” saka Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis.

Visizplatītākais veids, kā iesaistīties oglekļa tirgū, ir veidot jaunaudzes, bet var arī pieteikt dalībai tirgū senāku mežaudzi, kurā izlases veidā paredzēts izcirst vecākus kokus un vietā stādīt jaunus. Pārdot oglekļa kredītus var, noslēdzot līgumu ar kādu no meža oglekļa piesaistes projektu izstrādātājiem. Latvijā šis process ir sācies pavisam nesen.

“Mēs redzam, kā tirgus ir pat uzkarsis, jo mēs beidzot esam reģistrējuši mūsu pirmo projektu, kur mēs attiecīgi jau esam pārdevuši pirmos oglekļa kredītus, un pirmajiem zemju īpašniekiem jau ir nauda kontā,” stāsta “Ecobase” mežsaimniecības eksperts Latvijā Linards Krumšteds.

Šobrīd valstī darbojas daži uzņēmumi, ar kuriem noslēdzot līgumu, mežu īpašnieki var pārdot oglekļa kredītus. Izmantojot dažādas mērierīces, tiek aprēķināts, cik daudz oglekļa dioksīda uzsūc konkrētā mežaudze. Katram projektu izstrādātājam ir savi līguma noteikumi, tāpat atšķiras arī izmaksājamo summu apmērs.

“Ecobase” mežsaimniecības eksperts Latvijā Linards Krumšteds saka: “Summa svārstīsies. Laika posmā no pirmā līdz 10. gadam tie būs aptuveni ap 200 eiro par vienu hektāru. Un laika posmā no 10. līdz 20. gadam, kad jau šie koki būs “ieskrējušies”, tie varētu būt, pieņemsim, bērzam pat 900 eiro par hektāru gadā.”

Vēl viena kompānija, kas iepērk oglekļa kredītus, ir “Arbonics”.

Pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs Jānis Ozoliņš stāsta: “Summas svārstās no 50 līdz 70 eiro par vienu kredītu. Lai cilvēkiem būtu saprotams, viena uzkrāta CO2 tonna ir viens kredīts. Tālāk jau mēs varam šos kredītus pārdot, piemēram, tehnoloģiju kompānijām, kas ir lielākais oglekļa kvotu pircējs. Tas ir “Microsoft”, tas ir “Facebook”, tas ir “Google” – lielie tehnoloģiju giganti. Šī nauda nāk pa taisno no šīm tehnoloģiju kompānijām.”

Jāņem vērā, ka projektu izstrādātāji daļu no summas patur sev. Oglekļa tirgū pamazām iesaistās arvien vairāk mežu īpašnieku. Papildu peļņu cer saņemt arī mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas “Pūpoli” pārvaldnieks, meža īpašnieks Raimonds Mežaks.

“Man nākotnē varētu maksāt par to, ka es pieaugušas priežu, melnalkšņu, bērzu mežaudzes necērtu kailcirtē, bet cērtu izlases veidā. 40 gadu periodā tās paliek nenocirstas, izņemot tos 20 procentus, ko es ik pa pieciem gadiem varu nocirst,” skaidro Raimonds Mežaks.

Oglekļa tirgus var veicināt ne vien ekonomiku, bet arī dabas daudzveidības saglabāšanos.

“Problēma ir, ka samazinās vidējais mežs,” skaidro Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis. “Ir jauni meži, ir ļoti veci, bet nav vidus. Pluss no šādas kredītsistēmas ir, ka varētu pieaugt vecāku mežu klātbūtne ainavā, kas pēc būtības varētu būt tiešām atbalsts dabas daudzveidībai.”

Paredzams, ka, attīstoties oglekļa tirgum Latvijā, palielināsies arī jauno mežu platības.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra filiāle “Meža konsultāciju pakalpojumu centrs” piedāvā konsultācijas gan oglekļa tirgus jautājumos, gan citās tēmās, kas skar mežu apsaimniekošanu. Seminārā, kas notika Bauskas novadā, dalībniekiem tika stāstīts arī par LIFE-IP projekta “LatviaNature” ilgtspējīga meža apsaimniekošanu demonstrējumu teritorijās.

Sandra Paegļkalne