Zemes ziemeļu puslodē noslēdzas gada tumšākais ceturksnis jeb solārā ziema. Kopš ziemas saulgriežiem dienas garums Latvijā palielinājies par divām stundām.
Pērnā gada 21. decembrī saule Rīgā lēca deviņos rītā un rietēja pulksten 15.43, dienas garums bija sešas stundas un 43 ar pusi minūtes. 4. februārī saule Rīgā lec pulksten 8.15 un riet pulksten 16.59, dienas garums ir astoņas stundas un nepilnas 44 minūtes.
Katra nākamā diena būs četras vai piecas minūtes garāka. Sākot ar 18. martu, diena būs garāka par nakti, bet astronomiskais pavasaris iestāsies 20. martā.
5. februāris būs solārā pavasara pirmā diena. Gada gaišākie trīs mēneši jeb solārā vasara būs periods no 7. maija līdz 5. augustam.
Rīgā un Kurzemes piekrastē joprojām nav iestājusies meteoroloģiskā ziema, tā var sākties šonedēļ. Meteoroloģiskā ziema iestājas, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli.
Savukārt meteoroloģiskā pavasara sākšanās iespējama pēc 6. februāra, kas statistiski ir gada aukstākā diena. Tas sākas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir virs nulles.
Komentāri 2
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (2)Ziņot par komentāru
Bet ja nē, tad nakts ir aizvienu pie jums.
(Sens Austrumnieku tosts)
Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->