No Jēkabpils uz Rīgu pārved sievieti ar smagiem apsaldējumiem 0

Kāda paciente ar smagiem kāju apsaldējumiem no Jēkabpils reģionālās slimnīcas pārvirzīta uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Valsts apdegumu centru. Apsaldējumi gūti salīdzinoši nesen. Pateicoties ārstu savlaicīgai rīcībai, sievietes kājas izdevies glābt bez amputācijas. RAKUS Valsts apdegumu centrā ārstējas septiņi pacienti, kuriem apsaldējumi ir tik stipri, ka jāveic kāju amputācija, informē apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.

Pacienti vissmagākajā stāvoklī nonāk Valsts apdegumu centrā īpaši liela sala laikā, kad uz slimnīcu tiek atvesti arī uz ielas atrasti cilvēki. Ārsts norāda, ka daļa pacientu mediķu redzeslokā nonāk novēloti – nereti tikai tad, kad ekstremitātes jau kļuvušas tumši violetas vai melnas.

Ārsts uzsver, ka izšķiroša ir palīdzības sniegšana pirmajās trīs līdz četrās diennaktīs pēc apsaldējuma. Līdz šim laikam vēl pastāv iespēja glābt audus, savukārt vēlīnas vēršanās gadījumā bieži amputācija kļūst neizbēgama. Visbiežāk cieš kājas. Smagi apsaldētas mēdz būt arī rokas, savukārt sejas apsaldējumi parasti ir vieglāki – vaigi, deguns un ausis sadzīst ātrāk labākas apasiņošanas dēļ, skaidroja speciālists.

Augsta riska grupā ir gados vecāki cilvēki, kā arī personas, kam ir cukura diabēts, sirds slimības un asinsrites traucējumi, sevišķi gadījumā, ja kāda artērija ir nosprostota.

Lielākā daļa pacientu ir cilvēki bez dzīvesvietas, kas mēdz būt lietojuši alkoholu. Nereti alkohols tiek lietots sāpju mazināšanai, sāpes it kā īslaicīgi mazinās, tad atkal pieņemas spēkā, līdz ar to pacients novēloti pamana, ka kājas jau ir tumšā nokrāsā – violetas vai melnas.

Tāpat pacientu vidū ir vientuļi seniori, kuri nespēj nodrošināt pietiekamu apkuri mājoklī. Šiem pacientiem nereti ir hipotermija jeb vispārēja ķermeņa atdzišana.

Ārsts skaidro, ka, ilgstoši atrodoties aukstumā, cilvēks ar katru apsaldējuma stadiju kļūst arvien apātiskāks, var apgulties, neko vairs negrib darīt un nespēj meklēt palīdzību, līdz audos jau radušās neatgriezeniskas izmaiņas. Pēc tam mediķiem nākas sastapties ar nenovēršamām sekām.

Ārsts aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, jo apsaldēties var ikviens – arī cilvēki, kas strādā ārā, skrien vai slēpo. Būtiskākais riska faktors ir nepiemērots apģērbs, turklāt apsaldējumus iespējams gūt arī pie nelieliem plus grādiem, piemēram, ilgstoši uzturoties ārā ar slapjām kājām, tostarp plānos apavos, sniegā. Ja nākas ilgi stāvēt uz vietas aukstā laikā, ieteicams fiziski kustēties.

Informāciju sagatavoja LETA