Nesen siltinātajām mājām Jēkabpilī samazinājies siltumenerģijas patēriņš 15

2023. gadā Jēkabpilī tika pabeigti divi energoefektivitātes uzlabošanas projekti, kuru rezultātā divas daudzdzīvokļu mājas ieguva gan svaigu vizuālo izskatu, gan termālo izolāciju. Šobrīd ēku apsaimniekotājs ir apkopojis pārskatus par siltumenerģijas patēriņu 2022. gadā – pirms renovācijas un 2023. gadā – pēc renovācijas.

“Gan Liepu ielā, gan Dārzu ielā ir ievērojams siltumenerģijas ietaupījums. Liepu ielā 22 tie ir 48 procenti un Dārzu ielā 7 tie ir 43 procenti,” informē SIA “JK Namu pārvalde” projektu vadītāja Iveta Ozoliņa.

Dārzu ielā 7 siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas bija nepilnas 249 megavatstundas, bet pēc būvdarbiem – vairāk nekā 141 megavatstunda. Savukārt Liepu ielā 22 šie rādītāji ir attiecīgi nepilnas 153 megavatstundas pirms renovācijas un 79 megavatstundas pēc tās. Lai gan ietekme uz siltuma rēķiniem nav viennozīmīga, jo pieaug siltumenerģijas tarifs, sastaptie iedzīvotāji jūt pozitīvu ietekmi uz saviem maciņiem.

Daudzdzīvokļu mājas Liepu ielā 22 iedzīvotāja, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, stāsta: “Ļoti labi! Ir silts, un rēķins ir daudz mazāks. Viss ir kārtībā.”

“Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem ir tiešām mazāk jāmaksā, tāpēc ka renovācijas rezultātā varam griezt to siltumu – vairāk, mazāk. Ja uz darbiņu, tad varam nogriezt, vakarā varam attaisīt,” stāsta daudzdzīvokļu mājas Dārzu ielā 7 iedzīvotāja Marina.

Jāpiebilst, ka iedzīvotāji pirmo siltināšanas efektu izjuta jau tad, kad būvdarbi nebija līdz galam pabeigti.

Toreiz Dārzu ielas 7 iedzīvotāja Baiba Balode stāstīja: “Pirms siltināšanas ziemas mēnešos par viena kvadrātmetra apkuri sanāca maksāt gandrīz divus eiro, dažreiz pat vairāk. Mūsu dzīvoklis ir 53 kvadrātmetrus liels, tātad bija jāmaksā vairāk nekā 100 eiro par apkuri vien, tas ir bez PVN. Tagad, kad uzlika alokatorus un mēs paši varam regulēt siltumu, apkures rēķini ir 12 eiro mēnesī, 17 eiro mēnesī, 38 eiro mēnesī. Starpība ir ļoti liela.”

Lai gan ieguvumu ir daudz, māju apsaimniekotājs uzsver, ka iedzīvotāji ir ļoti kūtri energoefektivitātes paaugstināšanas jomā. Pēdējo desmit gadu laikā tikai trīs daudzdzīvokļu ēkas Jēkabpilī ir siltinātas. Viens iemesls ir pašu iedzīvotāju bažas par projekta izmaksām un būvniecības gaitu, bet vairāki projekti tika apturēti citu apstākļu dēļ.

“Bija mājas, kurām projektēšana netika laicīgi pabeigta un nepaspēja iesniegt projektu “Altum”,” skaidro Iveta Ozoliņa. “Celtnieku ielā 15 bija jau noslēgts līgums ar būvnieku. Diemžēl būvnieks laikus neuzsāka darbus, līdz ar to līgums tika lauzts.”

Šādos gadījumos viss process ir jāsāk no jauna, jo, turpinot iesākto projektu, nepieciešamās izmaksas vairs neatbildīs sākotnējiem aprēķiniem.

“Jābalso iedzīvotājiem, vai viņi tam piekrīt, jo izmaksas diemžēl ir lielākas, nekā tās bija, sākotnēji balsojot,” stāsta Iveta Ozoliņa. “Iedzīvotājiem pašiem ir jāsaprot, vai viņi tam ir gatavi, jo nevienu piespiest mēs nevaram, bet, ja kāda māja to ir izlēmusi darīt un ir zināms, ka vismaz 50 vai vairāk procenti no mājas iemītniekiem ir par, tad mēs esam gatavi sadarboties.”

Drīzumā tiks atvērta jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumu atbalsta programma, kuras nosacījumi tika apstiprināti Ministru kabinetā pagājušā gada decembrī.

Sandra Paegļkalne