Neretā uzstādīs pirmo meteoroloģisko novērojumu staciju Sēlijā 1

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sācis darbu, lai izveidotu desmit jaunas meteoroloģisko novērojumu stacijas un uzstādītu divus jaunus meteoroloģiskos radarus.

Latvijā šobrīd darbojas 25 meteoroloģiskās novērojumu stacijas, kas mēra ļoti plašu meteoroloģisko elementu klāstu. Nevar teikt, ka visu, jo ir daži elementi, ko diemžēl nemēra, piemēram, atkalas jeb apledojuma biezumu. Taču visi klasiskie klimata un laikapstākļu pētījumiem un prognozēšanai nepieciešamie elementi ir:

• gaisa temperatūra,
• gaisa mitrums,
• vēja ātrums,
• atmosfēras spiediens,
• nokrišņu veids,
• daudzums un intensitāte,
• sniega segas biezums,
• atmosfēras spiediens.

Dažās meteostacijās ar speciālu lāzerstaru veic arī mākoņu novērojumus un fiksē saules spīdēšanas ilgumu, vienā meteostacijā – Rucavā – mēra arī ultravioletā starojuma intensitāti. Vēl bez šīm 25 meteostacijām ir septiņas papildstacijas, kurās ir neliels mērījumu klāsts. Tajās mēra nokrišņu daudzumu, veidu un intensitāti un sniega segas biezumu. 

Ar šīm mērījumu vietām līdz šim tāpat ir par maz, lai fiksētu vairākas lokālas parādības, īpaši lokālus nokrišņus, sniega segas izplatību, arī lokālas temperatūras svārstības.

Jaunajām meteostacijām jau ir izvēlētas vietas: Ventspils novada Ugālē, Dienvidkurzemes novada Kalvenē, Tukuma novada Irlavā, Rīgā – Rumbulā, Siguldas novada Mālpilī, Ogres novada Līčupē, Aizkraukles novada Neretā, Limbažu novada Puikulē, Valkas novada Zvārtavā un Balvu novada Tilžā.

Foto: LVĢMC

No jaunajām stacijām Latgalē būs tikai Tilža, un tā ir pati Latgales ziemeļu daļa, pārējā Latgalē joprojām paliks tikai Daugavpils, Dagdas un Rēzeknes novērojumu stacijas, kā arī Piedrujā, kur mēra nokrišņus un sniega biezumu. Citos reģionos meteostaciju tomēr ir vairāk. LVĢMC Prognožu un klimata nodaļas Meteoroloģisko datu pārvaldības meteorologs Edgars Maļinovskis skaidro, ka vietas jaunajām meteostacijām izvēlētas ar rūpīgu priekšizpēti. Sākumā atlasīti apvidi, kuri atrodas vistālāk no esošajām meteostacijām, pēc tam vērtēts, kuri no tiem lokālu ģeogrāfisku apstākļu dēļ, īpaši reljefa, ir ar atšķirīgākiem laikapstākļiem, ko līdz šim nav bijis iespējams reģistrēt. 

Maļinovskis piekrīt, ka Latgalē meteostaciju varētu būt vairāk, un nākotnē LVĢMC noteikti mēģinās arī tur uzstādīt kādu jaunu, bet, izvērtējot pašreizējās vajadzības, Latgale tomēr kopumā novērtēta kā gana labi nosegta.

Vietas, kur būs jaunās meteostacijas, noteikti dos savu artavu laikapstākļu novērtēšanā.

Piemēram, Irlavā un Rumbulā būs iespējams reģistrēt lokālos Rīgas līča izraisītos intensīvos nokrišņus, kas reģionu visbiežāk piemeklē vasaras beigās, rudenī un ziemas sākumā.

Procesu, kas rada intensīvus nokrišņus šaurās joslās, sauc par līča efektu. Varēs labāk fiksēt un pēc tam kartēt šī procesa izraisītos, bieži stihiskos nokrišņus.

Meteostacijas Ugālē un Kalvenē dos labāku priekšstatu, cik tālu tiek stiprie jūras vēji, jo līdz šim meteostacijas ir bijušas jūras krastā un pēc tam jau krietnu gabalu iekšzemē – Saldū un Stendē.

Mālpili un Līčupi arī itin bieži skar līča efekta nokrišņi, un vēl šīs vietas ir Vidzemes augstienes dienvidrietumu nogāzē, kur meteostaciju trūkst. Tā vairs nav piejūras zemiene, nav arī vēl īsti Vidzemes augstiene, tādēļ tur laikapstākļi var būtiski atšķirties no Rīgas, Priekuļiem vai Skrīveriem, kas ir tuvākās novērojumu stacijas līdz šim.

Nereta vispār daudz komentāru neprasa, jo Sēlijā līdz šim nebija nevienas meteostacijas.

Atrast konkrētas vietas, kur izbūvēt meteoroloģisko novērojumu stacijas, gan nenācās viegli. Naudas zemes gabalu pirkšanai LVĢMC nav. Vienīgais reālais un drošais risinājums ir bezatlīdzības noma no pašvaldībām. Tad kur nu kura pašvaldība ierādīja potenciālās meteostaciju vietas.

Ne visas ierādītās vietas uzreiz derēja, jo meteostacijām ir gana stingri Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteikumi, kādai jābūt apkārtnei, lai mērījumi būtu korekti.

Tāpat nepieciešams, lai vietā ir infrastruktūra, vismaz elektrība un mobilo datu pārraides pārklājums, kā arī lai iespējams piebraukt un veikt apkopi vai remontdarbus.

Tāpat naudas pietrūka, lai visās meteostacijās nodrošinātu pilnu mērierīču komplektu. Mērinstrumenti būs jaunākie un modernākie, būtiskas atšķirības no līdzšinējām meteostacijām datu klāstā nebūs, taču naudas trūkuma dēļ nācās samazināt iepērkamo sensoru skaitu. Vērtējot, kuru datu trūkums varētu kaitēt vismazāk, nolemts, ka septiņās no desmit jaunajām novērojumu stacijām nemērīs vēja ātrumu. Vēju mērīs Ugālē, Kalvenē un Rīgas Rumbulas stacijā ar cerību, ka kaut kad pēc iespējas drīzāk radīsies iespēja arī pārējām meteostacijām uzlikt vēja sensorus.

Tieši precizitātes ieguvums diez vai ir izmērāms un būs ļoti liels. Mūsdienās laika prognozes sagatavo ar skaitliskajiem modeļiem, kuros iekļauj meteostaciju datus, taču to īpatsvars samazinās, jo arvien vairāk tajos integrē satelītu un radaru novērojumus. Laika prognožu precizitātes uzlabojumus var gaidīt īstermiņa prognozēm, bet lielākais ieguvums ir tieši laikapstākļu un klimata novērtējums.

 Pēdējos gados vidējās temperatūras valstī aprēķināšanai pievienotas trīs jaunas stacijas Rucavā, Madonā un Dagdā. Lai arī ietekme uz vidējo rādītāju starp visām 25 stacijām nav liela, tāda tomēr ir fiksējama. Piemēram, pēdējo 15 gadu laikā ik gadu Latvijā visas valsts gada vidējā temperatūra, iekļaujot Rucavu, Madonu un Dagdu, ir par 0,02-0,04 grādiem augstāka, nekā tad, ja šo meteostaciju datus aprēķinā neiekļauj. Atšķirība nav liela, bet tā ir un turklāt uz silto pusi, kas noteikti klimata skeptiķiem var likt apšaubīt šo datu salīdzināšanu, bet tam ir domātas matemātiskas metodes, lai homogenizētu un izlīdzsvarotu jaunos datus, lai tie būtu korekti salīdzināmi ar senāk veiktajiem. 

Latvijā kopš 2006. gada darbojas viens meteoroloģiskais radars, kas atrodas pie lidostas "Rīga". Radars ir novecojis un jau vairākus gadus biežāk nedarbojas nekā darbojas, un pat tad, kad no tā pienāk dati, tie ir ar daudz traucējumiem un kļūdām. Rīgā jaunais radars tiks uzstādīts un sāks darbu līdz 2026. gada beigām, bet vēl otrs radars būs Kuldīgā, kas darbu sāks mazliet vēlāk – 2027. gadā. Divi jaunie radari būs arī jaunas paaudzes un tehnoloģijas jeb tā sauktie duālās polorizācijas radari. Vecākas paaudzes radari, tādi, kāds šobrīd ir Rīgas lidostā, veic mērījumus, izplatot radio signālu vienā plaknē, pēc tam nokrišņi atstaro šo signālu, radars to saņem atpakaļ un no šiem atstarotajiem viļņiem spēj izanalizēt tikai nokrišņu intensitāti: jo vairāk radioviļņu atstarojas, jo spēcīgāki ir nokrišņi. Duālās polorizācijas radari izsūta signālu divās plaknēs – gan vertikālā, gan horizontālā.

Saņemot atstarotos signālus, jau iespējams izanalizēt vairāk informācijas: ne tikai par nokrišņu intensitāti, bet par nokrišņu veidu – radars spēj izšķirt lietu, sniegu, slapju sniegu, krusu, spēj pat aplēst krusas graudu izmēru, kas pēdējos gados ir īpaši aktuāli.

Vēl tas spēj noteikt daļiņu kustēšanās virzienu un ātrumu, līdz ar to nosakāms ir arī vēja ātrums un virziens dažādos atmosfēras slāņos. Tas ir īpaši svarīgi negaisu sezonā. Tā var ātrāk atpazīt, kurš negaisa mākonis ir potenciāli bīstamāks, kurā sākas cirkulāra kustība, kas norāda un lielāku vētru un viesuļu iespējamību.

Diemžēl arī jaunie radari Latvijas austrumu daļu pilnībā nenosegs. Daļēja informācija būs pieejama, bet ne tik detalizēta kā par Kurzemi un valsts centrālo daļu. Skaidrs, ka ģeogrāfiskajos un klimatiskajos apstākļos ir svarīgāk zināt, kas notiek uz rietumiem no Latvijas un Kurzemē, jo lielākoties valdošie ir dienvidrietumu, rietumu, ziemeļrietumu vēji, kas nes gaisa masas, mākoņus un nokrišņu zonas no rietumiem. Ir svarīgi tās laikus pamanīt un saprast, kas šajos mākoņos notiek, jo tie virzīsies pāri visai valstij. LVĢMC gan cer, ka nākotnē būs iespējams uzstādīt arī trešo radaru valsts austrumos, tādējādi pilnībā nosedzot visu valsti.

Skaidrs ir viens – vēl nākamajā negaisu sezonā nākamvasar būs jāiztiek ar kaimiņu meteoradariem un periodiski strādājošu un nestrādājošu Rīgas radaru, bet 2027. gadā jaunā radaru sistēma strādās.

LVĢMC vēl nevar atbildēt, cik plaša informācija no radariem būs pieejama publiski, bet domājams un cerams, ka pietiekama, lai pat cilvēki bez lielām priekšzināšanām meteoroloģijā varētu lietot šīs radara kartes, kurās reālā laikā parādās negaisa mākoņi un ļauj saprast, cik tuvojošais negaiss ir potenciāli bīstams. Jācer, ka līdz 2027. gadam arī šūnapraides apziņošanas sistēma būs iestrādājusies un kopā ar šādiem radariem varētu ļoti efektīvi un teritoriāli precīzi brīdināt tos reģionus, kam tuvojas lielgraudu krusa vai īpaši spēcīgs negaiss.