Mūsu skolai būt – Jēkabpils novadā neatbalsta plānotās izmaiņas skolu tīklā 16

Ar plakātiem rokās un apņēmību aizstāvēt savas skolas nākotni Jēkabpils novada izglītības iestāžu pārstāvji un skolēnu vecāki bija ieradušies uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Tajā tika prezentēta novada izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas II daļa, kurā iekļauti arī iespējamie modeļi skolu tīkla attīstībai. Izmaiņas paredzētas teju visās novada izglītības iestādēs.

Stratēģija paredz vairākas vidusskolas pārveidot par pamatskolām, un šo izglītības iestāžu pārstāvji nepiekrīt šādam variantam.

“Es esmu par to, ka Jēkabpils 2. vidusskola paliek kā vidusskola, jo arī šie vidusskolēni mūsu lielajā skolēnu kolektīvā veido šo skolas garu, uztur pat zināmu kārtību ar savu piemēru,” stāsta Jēkabpils 2. vidusskolas direktore Ilona Salmiņa.

Jēkabpils 2. vidusskolas kolektīvu uztrauc arī to bērnu nākotne, kuri mācās speciālās izglītības programmās, jo ne visi pēc pamatizglītības iegūšanas dosies mācīties uz Jēkabpils Valsts ģimnāziju, savukārt Jēkabpils 3. vidusskolā netiek īstenotas speciālās izglītības programmas.

“Šobrīd 2. vidusskolā jau ir izveidota infrastruktūra – lifts un pacēlājs bērniem, kuriem ir kustību traucējumi,” sanāksmē teica Inga Sabo – vecāku pārstāve Jēkabpils 2. vidusskolas skolas padomē. “Piemēram, Jēkabpils 3. vidusskolā šādu iespēju šobrīd nav. Ja notiek šis reformu modelis, tad viennozīmīgi pašvaldībai tie būs papildu finanšu izdevumi.”

Par speciālās izglītības audzēkņiem uztraukumu pauž arī Krustpils pamatskolas kolektīvs, jo stratēģijā viens no variantiem ir pievienot Krustpils pamatskolu Jēkabpils 3. vidusskolai.

“Vai ir kāds padomājis par mūsu 41 speciālās izglītības programmas bērnu, kur viņi paliks?” sanāksmē vaicāja Krustpils pamatskolas direktores pienākumu izpildītāja Marika Boķe. “Pievienojot Jēkabpils 3. vidusskolai, kuriem nav šo programmu, šiem bērniem ir jāmeklē kādas citas skolas. Un tad ir jautājums, vai šiem bērniem šīs citas skolas būs tuvāk dzīvesvietai.”

Salas vidusskolu uztrauc stratēģijā iekļautais variants skolai pievienot bērnudārzu “Ābelīte”, visas pamatskolas klases apvienot vienā ēkā, kā arī vidusskolu pārveidot par pamatskolu.

“Ne visi mācīsies ģimnāzijā, ne visi mācīsies 2. vidusskolā. Un uz 3. vidusskolu nokļūt, kas šobrīd dokumentā ir stabili iezīmēta kā vidusskola... Mēs zinām, ka mums ir tikai viens tilts. Mūsu vecāki redz, ka viņiem tas būs ļoti liels apgrūtinājums. Tas ir tas, par ko būtu jāturpina saruna,” savu viedokli pauž Salas vidusskolas direktore Sanita Sirmoviča.

Variants slēgt vidusskolas posmu, saglabājot tikai pamatskolas statusu, ir arī Zasas un Aknīstes vidusskolā.

“Kā būtu, ka jūs padomātu, ka jūs tos bērnus vispār zaudējat, jo viņi aiziet, piemēram, uz Ilūksti?” jautāja aknīstiete Aiga Krievāne, uzrunājot domes pārstāvjus. “Es domāju, ka ir ļoti liela iespēja, ka bērni no Asares, Gārsenes puses un Subates uz turieni aiziet.”

Iedzīvotāji pauž uztraukumu ne tikai par vidusskolām, bet arī par tām pamatskolām, kuras skars izmaiņas. Piemēram, Sūnu pamatskolas izglītības īstenošanas vietas Mežārē un Vīpē stratēģijā paredzēts slēgt. Tāpat ir vairākas skolas, kurās paredzēts atstāt tikai sākumskolu. Gan bērnu vecāki, gan pedagogi uzsvēra, ka novadā ir nepieciešamas arī mazās skolas.

“Diemžēl jāsecina, ka modeļi ir tapuši, balstoties uz vadlīnijām, uz statistikas skaitļiem, prognozēm un dzimstību, bet tie nav “izauguši” no mūsu vajadzībām,” sanāksmē pauda Jēkabpils novada domes deputāte un Jēkabpils 2. vidusskolas skolotāja Elīna Serkova.

Rubeņos ir variants atstāt tikai trīs pirmās klases.

“Mēs dzīvojam no Rubeņu pamatskolas astoņu kilometru attālumā,” stāsta Rubeņu pamatskolas skolnieces tētis Gatis. “Meita ceļas bišķiņ pēc sešiem. Cikos viņai būs jāceļas, lai nokļūtu Aknīstē vai Zasā, kas ir četras reizes tālāks attālums? Cikos viņai būs jāceļas? Četros, piecos no rīta? Par kādu izglītības kvalitāti šajā gadījumā var būt runa?”

Sanāksmes dalībnieki uzdeva daudz jautājumu, bet atbildes uz tiem tā arī netika sniegtas. Stratēģijas izstrādātāju pārstāve – SIA “Dynamic University” direktore Līna Dzene uzsvēra, ka “šis nebūs jautājumu un atbilžu vakars”.

Pēc publiskās apspriešanas termiņa beigām (31. oktobris) tiks sagatavots protokols, kurā būs apkopoti gan sanāksmē paustie, mutiskie viedokļi, gan rakstiski iesniegtie priekšlikumi, un tas viss tiks iesniegts vietvarā.

Gala lēmums par to, kādu skolu tīklu veidot, būs jāpieņem domes deputātiem. Pašvaldībā skaidro, ka šobrīd valstī noteiktajiem kritērijiem pilnībā atbilst tikai viena novada skola, un tā ir Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Pašvaldība nevar rast tik lielu finansējumu, lai nodrošinātu izglītības procesu visās skolās, kurām kritēriju neizpildes dēļ netiks piešķirts finansējums no valsts.

“Skatoties no valsts viedokļa, no Izglītības un zinātnes ministrijas viedokļa par finansējumu, mums pienāksies jebkurā gadījumā kaut ko darīt. Visiem labs nebūsi. Šis, es domāju, arī manā karjerā būs viens no smagākajiem lēmumiem,” uzsver Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

Savus ierosinājumus par Jēkabpils novada skolu tīklu interesenti var iesniegt līdz 31. oktobrim.

STRATĒĢIJAS DOKUMENTS (skolu tīkla iespējamie varianti apkopoti dokumenta beigās – 57. - 59. lpp.)

SANĀKSMES PREZENTĀCIJA

IESNIEGUMA VEIDLAPA

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Mūsu skolai būt – Jēkabpils novadā neatbalsta plānotās izmaiņas skolu tīklā” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025