Gatavojot ēdienu uz pannas, mēs pat neaizdomājamies, ka reizē ar maltīti apēdīsim arī mikroplastmasu. Tomēr tā var notikt, ja lietojam pannu ar plastmasu saturošu pārklājumu, piemēram, teflonu. Acīm neredzamās daļiņas gatavošanas procesā nonāk ēdienā. Tas ir tikai viens no veidiem, kā mēs uzņemam mikroplastmasu savā organismā.
“Tie ir mūsu neredzamie atkritumi, ko mēs neredzam ar aci, mēs faktiski tos nejūtam, bet tie mums ir riņķī – šīs plastmasas nanodaļiņas, kas mūsu apkārtējā vidē un cilvēka organismā nonāk, ieēdot un ieelpojot,” stāsta Jēkabpils, Aizkraukles un Madonas atkritumu šķirošanas staciju vadītājs Jānis Bisenieks. “Piemērs – lietojot koka dēlīša vietā plastmasas dēlīti. Smalcinot kaut kādus pārtikas produktus, mēs noteikti ar nazi atšķeļam neredzamas daļiņas no šī plastmasas dēlīša, un tās daļiņas nonāk mūsu pārtikas produktā, kuru mēs pēc tam apēdam.”
Mikroplastmasu mēs uzņemam, arī dzerot no plastmasas pudelēm, ieelpojot piesārņotu gaisu un lietojot kosmētiku, kuras sastāvā ir plastmasu saturošas vielas.
“Pētniecības rezultāti parāda, ka mikroplastmasa jau ir sastopama mātes pienā, tā sāk uzkrāties mūsu smadzenēs, aknās, nierēs,” stāsta Jānis Bisenieks. “Visaptverošu, viennozīmīgu pētījumu par mikroplastmasas iedarbību uz mūsu organismu nav, ir tikai pieņēmumi un minējumi, bet jebkurā gadījumā normāli tas nav.”
Pastāv uzskats, ka mikroplastmasa negatīvi ietekmē mūsu imūnsistēmu, var izraisīt iekaisumus un citas veselības problēmas. Pilnībā izvairīties no plastmasas daļiņu nonākšanas organismā nav iespējams – kaitīgās vielas sastopamas arī gaisā, upēs, jūrās un citās ūdenstilpēs. Tomēr mūsu rokās ir izvēle, kas var palīdzēt samazināt plastmasas daudzumu, proti, atkritumu šķirošana.
“Darbs, ko jūs veicat mājās, šķirojot atkritumus, nav veltīgs,” uzsver Jēkabpils, Aizkraukles un Madonas atkritumu šķirošanas staciju vadītājs Jānis Bisenieks. “Šeit mēs redzam plastmasas iepakojumu, kas ir sagatavots pārstrādei un kas nenonāks poligonā, nenonāks dabā, bet nonāks jaunos produktos. Gribētos aicināt šķirot šos plastmasas atkritumus, domāt par to, kā samazināt atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos.”
Tāpat mazināt mikroplastmasas ietekmi var, izvēloties lietot kosmētiku, apģērbu un sadzīves priekšmetus, kuru sastāvā nav plastmasas materiālu. Ja arvien vairāk cilvēku izvēlēsies videi draudzīgas preces un iepakojumus, ražotāji pielāgosies šīm prasībām.
Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Mikroplastmasa smadzenēs un citos orgānos – mūsdienu realitāte” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.
#SIF_MAF2025
Komentāri 4
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (4)Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Uzdzeram Sprite no plastmasas burkas un klāt piegraužam plēvē iestīvētu gurķi!
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->