Mežāres iedzīvotāja sūdzas par aukstumu dzīvoklī 1

Jevdokija dzīvo vienā no Mežāres ciema daudzdzīvokļu mājām. Sirmgalvei regulāri jācieš no aukstuma. Bargajā salā, kad gaisa temperatūra ārā bija aptuveni mīnus 30 grādi, viņai dzīvoklī bija tikai plus 13 grādi, un arī šobrīd temperatūra istabās sasniedz tikai plus 16-17 grādus. Sieviete stāsta, ka tā bijis arī pagājušajā ziemā.

“Kad mēs pārcēlāmies uz šo dzīvokli, ko jaunākais dēls nopirka, vairāk vai mazāk, bet vēl bija normāli, bet tagad – esmu uzvilkusi ziemas jaku un vēl man ir pleds. Tikai “vaļenkus” vēl kājās neesmu uzvilkusi. Es caurām dienām gandrīz visu laiku gultā pavadu, jo darīt neko negribas. Re, kādas man rokas – ledainas!” stāsta Jevdokija.

Elektriskās sildīšanas ierīces viņa neizmanto, jo baidās saņemt lielu elektrības rēķinu.

“Kā es par gaismu samaksāšu, ja tā ir tik dārga? Jau tā 37 eiro par elektrību jāmaksā mēnesī. Pagājušogad elektrība bija lētāka, tad es slēdzu elektrisko sildītāju. Bet ko šogad? Man tad pat maizei nepaliks,” saka pensionāre.

Lai gan siltums dzīvoklī ir mazs, par iepriekšējā mēneša apkuri Jevdokija saņēmusi lielu rēķinu – 196 eiro par četristabu dzīvokļa – vairāk nekā 70 kvadrātmetru platības apsildīšanu.

Kaimiņi, kuriem rocība atļauj, veikuši dzīvokļu sienu siltināšanu un izmanto sildītājus, bet arī viņi uzsver, ka bez pašu ieguldījuma siltums dzīvoklī būtu nepietiekams.

“Gadās kādreiz, ka nekurina vai kaut ko izdarās, vai nav piekurināts tā, kā vajag, bet tā esmu apmierināts. Tas viss atkarīgs, kā kurina, kāds rīkojums katlu mājā dots,” savu viedokli pauž mājas iedzīvotājs Vilnis.

Mežāres daudzdzīvokļu mājām apkure tiek nodrošināta no vietējās katlu mājas, kurā tiek kurināts ar malku, stiprā salā – arī ar briketēm. Pagasta pārvaldē noliedz, ka tiktu taupīts kurināmais.

“Kurināmais materiāls ir sagādāts, mēs netaupām kurināmo,” uzsver Mežāres pagasta pārvaldes vadītāja Nadežda Mitrofanova. “Ir izrēķināts, ka apkures sezonai kurināmā pietiks. Kurināmais ir labā stāvoklī, malka nav zaļa, bet ir sausa, sagatavota laicīgi – vasarā. Lielajos mīnusos mēs pielikām klāt kūdras briketes. Bija noteikts, ka izejai no katliem jābūt no 65 līdz 70 grādiem, atgriežoties atpakaļ, temperatūra bija 45 – 50 grādi.”

To, ka ir periodi, kad dzīvokļos ir aukstāks, un periodi, kad ir siltāks, pārvaldē skaidro ar apkures katlu tīrīšanu, jo karstus katlus nav iespējams tīrīt, tāpat ar katlu remontiem.

“Mums ir jāveic nelieli remontdarbi, jo katli ir veci, viens no trim katliem ir 70-to gadu katls,” skaidro Nadežda Mitrofanova. “Mums jāpateicas, ka mēs tomēr varam nodrošināt siltumu. Mēs jau vairākus gadus vēršamies pie pašvaldības vadības pēc finansējuma. Pagājušogad mums solīja, ka viens no katliem būs jauns, bet, izvērtējot kopīgo pašvaldības apkures sistēmas situāciju, primārie lēmumi bija novirzīt līdzekļus citiem pagastiem katlu iegādei. Ceram, ka šogad pienāks arī mūsu kārta iegādāties katlus.”

Iemesli, kādēļ konkrētā dzīvoklī nav pietiekama siltuma, var būt ļoti dažādi, piemēram, nav atgaisoti radiatori, nepietiekams spiediens apkures sistēmā un citi. Lai noskaidrotu iemeslu, iedzīvotāji tiek aicināti vērsties pie mājas apsaimniekotāja – Mežāres daudzdzīvokļu māju gadījumā tā ir SIA “Pils rajona Namu pārvalde”. Kontaktus var atrast namu pārvaldes mājaslapā; namu pārvaldes tālruņa numurs: 27 059 277.

SIA “Pils rajona Namu pārvalde” prokūrists Klāvs Jirgens skaidro, ka tad, ja tiek saņemts ziņojums par nepietiekamu siltumu, uzņēmuma darbinieki dodas pie konkrētā iedzīvotāja uz mājām: “Mēs dodamies uz konkrēto dzīvokli, kur ir šī problēma, veicam ar termokameru mērījumus dzīvoklī un radiatoros, arī skatāmies, kāda temperatūra pienāk mājai, mēģinām iedzīvotājiem kaut kādā veidā sniegt palīdzību.”

Ir arī iemesli, kas nav tik ātri un vienkārši risināmi, piemēram, tukšie dzīvokļi. Mājā, kurā dzīvo Jevdokija, gandrīz pusē dzīvokļu nav iemītnieku, līdz ar to tur netiek nodrošināta apkure. Neapkurinātie dzīvokļi ietekmē siltumu blakus esošajos – apdzīvotajos dzīvokļos. Tāpat arī mājas tehniskais stāvoklis – konkrētā māja ir sliktā stāvoklī, tādēļ daļa siltuma izplūst pa mājas plaisām.

Jēkabpils novada pašvaldība jau iepriekš ir uzsvērusi, ka par daudzdzīvokļu māju remontu atbildīgi paši iemītnieki. Nepieciešams iedzīvotāju lēmums par mājas uzkrājuma novirzīšanu konkrētiem remontdarbiem vai par dalību ēkas siltināšanas programmā.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023