Māla lauskas palīdz radīt Sēlijas tradicionālās podniecības ekspozīciju 0

Sēļu amatniecības centrā “Rūme” rosās vairāki podnieki, kuri pieņēmuši izaicinājumu veidot Sēlijas māla trauku atdarinājumus pēc vēsturiskiem paraugiem. Aizkraukles novada Mazzalves pagasta “Ķiermeļu” mājās tika atrasti aptuveni 400 māla lausku, kas datētas ar 19. un 20. gadsimtu. Māju iemītnieki gadiem ilgi saplīsušos traukus meta zem klēts.

“Klētīm ir tādi augstāki akmens pamati,” skaidro podniece Anda Svarāne. “Lai pa pagalmu nemētātos, nemaisītos podu lauskas, zem klēts viegli pamest apakšā. Mēs atradām to, ko vairāk nekā 200 gadus saimnieki ir lietojuši sadzīvē – galda klāšanā, ēdiena gatavošanā, glabāšanā.”

Lauskas nonāca sēļu amatniecības centrā “Rūme”, kas uzsāka īstenot projektu, lai atradumu izpētītu. Pētniecisko darbu veica Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Baiba Dumpe. Viņa centās noteikt, kādi trauki izskatījās, kad tie vēl tika lietoti sadzīvē. Savukārt trīs Sēlijas podnieki tagad izgatavo šo vēsturisko trauku atdarinājumus. Viņi atzīst, ka tas ir ļoti grūts process.

“Tas podnieks ir veidojis trauku un spiedis pirkstus nedaudz citādāk, arī rokas lielums ir bijis citādāks, un arī tā brīvība bija viņam cita tajā mirklī,” skaidro podniece Anda Ozoliņa-Krūmiņa.

“Tas man ir tāda veida pirmais projekts – tieši ar atdarināšanu,” stāsta podnieks Uldis Austriņš. “Tas bija patiesībā ļoti liels darbs, jo bija bļodas, bija krūzes, bija vēl daudzas lietas. Tur ir daudz mēģinājumu, līdz sanāk tā, kā gribas.”

Podnieks uzsver, ka brīdis, kad trauks tiek noņemts no virpas, nesniedz atvieglojumu, jo virpošana ir tikai daļa no procesa. Cepļa izņemšana vienmēr ir pārsteigumu pilna – pastāv iespēja, ka kāds trauks būs saplaisājis. Tomēr šajā reizē visi darbi ir izdevušies. Šobrīd gatavi vairāki desmiti Sēlijas keramikas izstrādājumu, bet drīzumā taps vēl vairāki.

Projekta gaitā tiks izveidots izzinošs reprezentatīvais materiāls par sarežģīto pētniecības un rekonstrukcijas procesu un tā rezultātiem. Šis apjomīgais darbs kalpos par metodisko bāzi un ceļvedi tradicionālajā Sēlijas podniecībā. Savukārt izveidotā ekspozīcija projekta ieviešanas laikā aizceļos arī uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un zemnieku sētu “Ķiermeles”. Projekta noslēgumā trauku kolekcija būs pastāvīgi apskatāma sēļu amatniecības centrā “Rūme”.

“Šis projekts tiešām ir unikāls Sēlijai,” stāsta Anda Svarāne. “Jā, dažādos muzejos glabājas pa kādam podniecības artefaktam, kas atrasti Neretā vai Aknīstē, bet tas nekad nav bijis tā, ka tu paņem vienu māju vēsturi un to visu atdarini, un uzliec tā, kā tas varētu būt bijis. Mēs varam redzēt, ko cilvēks lietoja ikdienā, kur viņš glabāja zaptes, medu, taukus, kur pienu nokrejoja... Un tad tu uzbur visu to mājas brīnišķīgo dzīvi, kas bija “Ķiermeļu” mājā.”

Projektu ““Ķiermeļu” mantojums. Tradicionālā podniecība Sēlijā 19. un 20. gs.” īsteno Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes sēļu amatniecības centrs “Rūme” kopā ar sadarbības partneriem. Projektam ir piešķirts Valsts kultūrkapitāla fonda Sēlijas kultūras programmas finansējums.

Sandra Paegļkalne