Līvānu Stikla un amatniecības centrā atklāj studentu darbu izstādi 0

Līvānu Stikla un amatniecības centrā valda rosība – Latvijas Mākslas akadēmijas studenti velvju pagrabiņā iekārto savu darbu izstādi “Smalkā frakcija”. Savus darbus uz Līvāniem atveduši akadēmijas Vizuāli Plastiskās mākslas nodaļas stikla mākslas apakšnozares studenti.

“Izstāde ir raksturīga ar to, ar ko nav raksturīgi Līvāni,” skaidro Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras vadītāja Vineta Groza. “Līvāniem ir raksturīga pūstā stikla tehnikas vēsture, rūpniecība, arī stikla diegi – augsti attīstītās tehnoloģijas, bet mums ir citās tehnikās veidoti darbi, kas ir formēti, lieti, bet ne pūsti. Tas ir tas unikālais, ko mēs gribējām atvest uz Līvāniem. Gribējām parādīt līvāniešiem, tūristiem un pasaulei to, ka ir arī atšķirīgas stikla tehnikas.”

Kopā izstādē skatāmi piecu studentu radītie kursa darbi, kuros var vērot stikla veidošanas dažādās metodes un tā daudzveidību.

Latvijas Mākslas akadēmijas studente Guna Ose stāsta: “Mani stikla mākslai piesaista caurspīdīgums, stingrums un cietība. Es pamēģināju dažādas tehnikas – gan tekstilā, gan keramikā – un sapratu, ka to var apgūt kursos un mājās, bet stikls nav tāds materiāls, ko var apgūt, neejot padziļināti. Stikls ir trausls un stingrs, tas mums iedveš cieņu pret to materiālu.”

“Stikls ir diezgan bīstams un ass materiāls, man pašai dažreiz sanāk sagriezties,” stāsta studente Rūta Štrausa. “Plāksterīši vienmēr ir somiņā. Neveikli darbojoties, sanāk nelielas mikro traumas, nekas nopietns pagaidām nav bijis. Grūtākā ir tehnoloģijas apguve, jo, lai izkausētu stiklu, ir jāzina dažādas temperatūras un metodes, ko drīkst, ko nedrīkst, kad stikls saplīsīs, kad tas “iznāks” no krāsns skaists un vesels. Ir jāpārzina daudzas tehnoloģijas, ko mēs šeit mācāmies.”

Studenti savos darbos ataino dažādas tēmas – gan par dabu, gan notikumiem pasaulē. Uzmanība pievērsta arī karadarbībai Ukrainā – par šo tēmu vēsta darbs ar nosaukumu “Melnais caurums”. To veidojusi Guna Ose: “Jau no viduslaikiem cilvēki ir izvēlējušies simbolu – balodi kā dvēseles ienācēju pasaulē. Pikaso uztaisa to kā miera simbolu. Krievijas uzbrukums Ukrainai pilnībā nosvītro tos simbolus, mēs pārkāpjam jebkuras robežas, kas tiek ievilktas melnajā caurumā.”

Viens no Rūtas Štrausas darbiem ataino mazuli, kas guļ uz segas. Rūta stāsta: “Darba nosaukums ir “Beznosacījuma mīlestība”, kurā es runāju par mātes mīlestību. Sākot no pavisam maziņiem, kad mēs viņus nēsājam sev zem sirds, līdz pat brīdim, kad viņi ir lieli, kamēr vien es būšu dzīva, es savus bērniņus mīlēšu. Es attēloju, ka bērniņš ir uz sedziņas, un tā sedziņa simbolizē mātes mīlestību, kas ar neredzamām rokām to bērniņu tur.”

Izstāde “Smalkā frakcija” Līvānu Stikla un amatniecības centra velvju pagrabiņā būs skatāma līdz 9.septembrim.

Sandra Paegļkalne