Līvānu slimnīcai maksājums par vienu pacientu samazināsies par 21%, Jēkabpilī – par 6% 1

Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai (VM), Nacionālajam veselības dienestam (NVD), Saeimas sociālo un darba lietu komisijai un Ministru kabinetam, aicinot nesamazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām.

Reģionālo slimnīcu rīcībā esošā informācija liecina, ka stacionāro pakalpojumu finansējumu lokālajām otrā un trešā līmeņa slimnīcām nākamgad plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk nekā pieciem miljoniem eiro.

Vēstulē uzsvērts, ka samazināsies maksājums par vienu ārstēto pacientu, daudzviet kritumam sasniedzot 8% līdz 21%. Piemēram, Līvānu slimnīcā maksājumu par vienu ārstēto pacientu paredzēts samazināt par 21% – no 806,60 līdz 635,80 eiro.

Savukārt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā maksājums samazinās no 970,20 eiro līdz 913,50 eiro jeb par 6%.

Vēstules autori vērtē, ka tas ir "ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums" Latvijas reģionos dzemdniecības un traumatoloģijas pacientu ārstēšanai, kas būtiski pasliktināšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Savukārt vairākām lielajām Rīgas slimnīcām un atsevišķām iestādēm paredzēts šī maksājuma pieaugums. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tas plānots par 10%, palielinoties no 1584,30 eiro 2025. gadā līdz 1744,00 eiro 2026. gadā, bet Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – par 3%, pieaugot no 2101,20 līdz 2173,90 eiro.

Lai iekļautos plānotajos apjomos, slimnīcām var nākties pārtraukt diennakts operāciju bloku nodrošināšanu akūtām vajadzībām un līdz pat uz pusi samazināt aprūpes personālu diennakts stacionāros, kas apdraudēšot gan plānveida, gan neatliekamo pacientu ārstēšanu.

Samazinot finansējumu reģionu slimnīcām, pastāv risks zaudēt ārstus un medicīnas personālu, jo jau šobrīd lokālās slimnīcas ir spiestas konkurēt gan ar privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, gan lielajām Rīgas slimnīcām, pausts vēstulē.

Kā norādīts vēstulē, slimnīcas 5. janvārī saņēmušas NVD stacionārā finansējuma plānu. Minētais plāns tiek balstīts VM rosinātajā "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā", kas pieņemti, pēc vēstules autoru vārdiem, "nekonsultējoties ar slimnīcām, neveicot finanšu ietekmes izvērtēšanu un ignorējot veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamības realitāti".

VM ir skaidrojusi, ka slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, proti, ja slimnīcai samazina finansējumu dzemdību aprūpei, tad tas tiekot darīts, jo attiecīgajā iestādē dzemdības tiek pieņemtas salīdzinoši reti. Savukārt par labu lielajām universitāšu slimnīcām finansējums tiekot pārvirzīts, jo tajās nonākot faktiski visi pacienti arī no reģioniem, kuriem nepieciešama augstāka līmeņa medicīniskā palīdzība un kuru reģionu iestādes nespēj sniegt.

Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.

Ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, norāda VM. Tādējādi tikšot mazināta ietekme uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem, vienlaikus veicinot nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, tostarp daļu līdzekļu novirzot tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.

ATKLĀTĀ VĒSTULE