Līvānos piemin 1941. gada 14. jūnija deportācijas 0

Ar Latvijas valsts himnu Līvānos sākās komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums. Piemiņas akmens izvietots blakus dzelzceļa sliedēm – vietai, no kuras 1941. gadā sākās daudzu iedzīvotāju ceļš uz Sibīriju. Uz Padomju Savienības soda nometnēm un piespiedu nometinājuma vietām pirms 84 gadiem tika izvesti 96 Līvānu iedzīvotāji. Atceres brīdī piedalījās zemessargi un jaunsargi, savukārt ar muzikāliem priekšnesumiem pasākumu kuplināja Līvānu 1. vidusskolas ansamblis.

Atceres brīdī vairākkārt tika atgādināts, ka pagājušajā gadsimtā piedzīvotais ļaunums nekur nav zudis arī šobrīd. Ukrainā notiekošais neļauj justies droši arī Latvijas iedzīvotājiem.

“Mēs redzam, cik daudz naida, cik daudz sarkanā ļaunuma slēptā un arī neslēptā formā virmo sabiedrībā,” savā uzrunā sacīja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. “To veicina mūsdienu sociālo tīklu sērga, to veicina kritiskās domāšanas trūkums sabiedrībā, melu un puspatiesību pastāvēšana.”

Pēc dziesmām un uzrunām klātesošie nolika ziedus un svecītes pie akmens, kas veltīts gan 1941., gan 1949. gadā izsūtītajiem. Ideja par piemiņas akmeni tapa toreizējam Līvānu politiski represēto klubam, kas šobrīd vairs nedarbojas. Savukārt piemiņas objektu veidoja akmeņkalis Imants Laizāns.

“Viņš saka, ka te ir Latgale, ka vajag varbūt krustu likt klāt, lai būtu krusta zīme kā piemiņa visiem tiem, kuri palika sasalumā guļot, kuriem nav ne krusta zīmes, ne piemiņas. Nolēmām veidot akmeni, bet naudas mums nebija ne kapeikas pie dvēseles, ko maksāt. Akmeni apmaksāja tai laikā izpildkomitejas priekšnieks,” stāsta kādreizējā Līvānu politiski represēto kluba vadītāja Dzintra Ušacka, kura ilgus gadus arī vadīja piemiņas pasākumus Līvānos.

Piemiņas akmens tika uzstādīts 1989. gadā.

Sandra Paegļkalne