Līnijdeju kolektīvi pulcējas 10.sadancī Biržos 0

Biržu Tautas nama līnijdeju kolektīvs “Kopā jautrāk” ar priekšnesumu sveica līnijdeju sadanča dalībniekus. Biržos pulcējās līnijdeju entuziasti no visas Latvijas, lai sadancotos un jautri pavadītu laiku. Repertuārs tiek iepriekš saskaņots, tādēļ kolektīvi var vienoties kopīgos deju soļos.

Biržos sadancis notiek jau 10.reizi, bet Jēkabpils novadā šāda līnijdeju kopu tradīcija radusies vēl agrāk.

“Gribas iedancot pavasari, jo ziemas miegs ir izgulēts, gribas pamosties,” stāsta pasākuma organizatore, Biržu Tautas nama līnijdeju kolektīva “Kopā jautrāk” vadītāja Elita Kalnieša. “Pirmie četri pasākumi bija Viesītē, jo es pati esmu no Viesītes. Tad mēs gājām uz Jēkabpili – Jēkabpils Tautas namā bija pieci pasākumi. Un dažādu pārmaiņu un apvienošanos rezultātā mūs laipni sagaidīja šeit – Biržos. Kopā būtu 19 pasākumi, ar ko ir iedancots pavasaris Jēkabpils pusē.”

Līnijdejas ir visā pasaulē iecienīts deju veids, kurā dejotāji atrodas vienā vai vairākās rindās – līnijās ar skatu vienā virzienā un izpilda vienādas kustības. Aprakstos par līnijudeju vēsturi minēts, ka 16.gadsimta beigās karaliene Elizabete I savā galmā ieviesa jaunu dejošanas formu – lauku dejas, bet līdzīga veida dejas bijušas raksturīgas arī citām tautām.

“Manuprāt, līnijdejas ir visdemokrātiskākais deju veids, jo šeit nav vecuma ierobežojuma, nav vajadzīgs pāris, nav vajadzīga arī īpaša pieredze, jo dejot var sākt jebkurš jebkurā vecumā,” saka Aizkraukles līnijdeju grupas “Silver Line” dejotāja Agita. “Tas ir brīnišķīgs vaļasprieks, kas mūs visus vieno. Man liekas, tas ir ļoti skaists baudījums. Tu katru reizi aizej uz mēģinājumu, gūsti pozitīvas emocijas, iemācies kaut ko jaunu, un kolektīvs ar laiku kļūst kā ģimene.”

Īpaša nozīme līnijdeju attīstībā ir kantri mūzikai, bet mūsdienās līnijdeju horeogrāfijas tiek rakstītas ne tikai šī žanra skaņdarbiem, bet arī dažādu citu žanru populārai mūzikai.

“Repertuārs ir ļoti dažāds,” skaidro vairāku līnijdeju kolektīvu vadītāja Koknesē un Aizkrauklē Inga Ozoliņa. “Jauniešiem vajag modernāku mūziku – ča-ča-ča, valsis, hiphops, fanks – viss iespējamais. Pie klasiskākām, tradicionālām, vecām un labām – tur jau mēs kopā ar senioriem veldzējamies atmiņās.”

Sadancī Biržos piedalījās dejotāji no dažādām Latvijas malām, arī no Kurzemes.

Līnijdeju grupas “Spāre” dejotājs Modris no Talsu novada saka: “Mūzika, deja, satikšanās ar kolektīviem – tas vienkārši ir forši. Sieva iesāka ātrāk, vadāja, vadāja mani līdzi, kamēr pats sāku.”

“Tas jau ir sava veida dzīvesstils, brīvā laika pavadīšana, arī sports, kustība un emocijas,” par līnijdejām saka Līvānu līnijdeju grupas “Black koffee” vadītāja Inese.

Informācija Latvijas līnijdeju un kantri vesterna deju asociācijas mājaslapā liecina, ka Latvijā pirmais līnijdeju prezentācijas sarīkojums notika 1999.gadā.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023