Jūsu pārlūks ir novecojis, līdz ar to šīs lapas pilnvērtīga funkcionalitāte nebūs pieejama!
/ 03.02.2026 13:18

Ledus iešanai šogad prognozē paaugstinātus applūšanas riskus 4

Ledus iešanai šogad prognozē paaugstinātus applūšanas riskus
Foto: arhīvs

Ledus lūšana un iešana šogad notiks ar paaugstinātu ledus sastrēgumu un applūšanas risku, taču būtiska nozīme būs pavasara laikapstākļiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Ja upju baseinos būs lielas sniega rezerves un pavasaris būs silts un lietains, ledus iešana un applūšana notiks ļoti strauji, kas būtu visnelabvēlīgākais variants, pauž Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe-metodiķe Līga Klints. Viņa papildināja, ka pakāpenisks pavasaris ļautu palu procesam noritēt bez būtiskām negatīvām sekām.

Upes ir aizsalušas garos posmos, un vairākās vietās ir izveidojušies ledus sablīvējumi, kas jau ir paaugstinājuši ūdens līmeni. Patlaban ilgstošais sals nāk par labu, jo ūdens līmenis pakāpeniski pazeminās un vižņu sablīvējumi izskalojas. Plata ledus mala Rīgas līcī varētu apgrūtināt ledus iziešanu no upēm.

Visjutīgākie ledus sastrēgumu veidošanās posmi Latvijā ir Lielupes upes augštece no Mūsas un Mēmeles upju satekas līdz Lielupes un Sesavas upju satekai, kā arī Daugavas upe posmā no Neretas līdz Aiviekstei, secinājuši eksperti kopā ar Lietuvas sadarbības partneriem projektā "Ledus plūdu pārvaldība Latvijā un Lietuvā klimata pārmaiņu kontekstā".

Sastrēgumi, kuros sablīvējas ar upes straumi atnestā ledus un vižņu masa, ir atkarīgi no upes gultnes uzbūves, proti, ja upes gultne ir šaura, tajā izveidojas sastrēgums. Ledus plūdu riska un ledus plūdu draudu kartes var aplūkot ŠEIT.

Ledus sastrēgumu plūdi ir modelēti ar varbūtību 0,5%, 1% un 10%, tostarp līdz 2100. gadam, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

Tāpat Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē izveidota plūdu riska informācijas sistēma, kurā operatīvi tiek atjaunota informācija par ūdens līmeni, ūdens caurplūdumu, gaisa un ūdens temperatūru un applūstošo teritoriju kartēm Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas upju baseinu apgabaliem. Sistēma nodrošina informāciju institūcijām, kas atbild par rīcības koordināciju plūdu gadījumā.

Darba dienās, plūdu un palu laikā sistēmā tiek aktualizēts hidrologa komentārs par situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un tuvāko dienu prognozēm. Sistēmu var aplūkot interneta adresē "pris.lvgmc.lv".

Klints uzsvēra, ka uz ledus atrasties ir bīstami. Ledus pārsvarā šobrīd ir nevienmērīga biezuma, jo upes aizsala pakāpeniski. Upēs ledus vidēji ir 11-43 centimetrus biezs, bet ezeros – līdz 33 centimetrus biezs.

K
Khe khe 03.02.2026 15:19
Miljoni sagrūsti dambī, plūdu risku nevajadzētu būt.
J
Jefiņš 03.02.2026 14:15
Tikai bez panikas, mums ir atjaunotais aizsargdambis.
Z
Zivis no dīķa 03.02.2026 13:21
ragainis jau sāka nagus grauzt?
V
Vārds 03.02.2026 20:13
...un meklēt kur nolicis to smuko hūdiju ar lūša bildi?

Pirms komentē

Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai  ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese  tiek saglabāta.

Noteikumi ->