Nīcgales pagasta zemnieku saimniecības “Kalnalejas” vasaras kviešu lauks ir tik pārmitrināts, ka pat kājām ir grūtības pārvietoties. Ar smago tehniku uzbraukt uz lauka ir īsts izaicinājums.
“30 procenti ir apstrādāti, tas ir – minerālmēsli uzkaisīti un augu aizsardzības līdzekļi jau ir lietoti, bet divas trešdaļas tomēr ir zem ūdens,” stāsta zemnieku saimniecības “Kalnalejas” īpašnieks Gunārs Trofimovičs. “Te traktori stieg iekšā. Mēs pilnīgi redzam, ka krāsa uz lauka mainās acīmredzami, un tu nevari nekā to apturēt. Tas jau ir neatgriezeniskais process pašam augam. Ūdens ir tik daudz, ka to augu slāpē nost. Augs slāpst, viņam trūkst barības vielu.”
Arī citus “Kalnaleju” sējumus skāruši plūdi, bet lauksaimnieks pagaidām nevar pateikt, cik lieli būs ražas postījumi.
Turpretī Nīcgales pagasta zemnieku saimniecībā “Dravnieki” jau šobrīd paredz, ka lietavu dēļ bojā būs gājusi gandrīz visa kukurūzas raža. Parasti kukurūza sadīgst sešās dienās, bet uz 13. maijā sētā lauka vēl joprojām nav redzams neviens asniņš. Zaļo tikai nezāles.
“Vienu graudu atradu,” saka zemnieku saimniecības “Dravnieki” īpašniece Inguna Spūle. “Pašlaik graudiņam ir knapi tikai viens asniņš. Jautājums, vai šis asniņš vispār spēs izlīst laukā. Es domāju, ka sēkla visa ir beigta, sapuvusi, un izskatās, ka šis lauks būtu jāpārsēj, bet jautājums ir, kad to varēs pārsēt.”
Saimniecībā ir 205 slaucamas govis, un parasti tās tiek barotas ar kukurūzu un skābbarību. Šogad ar barības sagatavošanu būs problēmas.
“Tāda pati situācija ir zālāju laukos. Jautājums – kad mēs varēsim savākt šo zāli, kāda būs kvalitāte un vai vispār pietiks lopbarības, jo pašlaik saimniecībā lopbarība ir palikusi apmēram mēnesim,” bažījas Inguna Spūle.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome aicina Zemkopības ministriju sasaukt krīzes vadības grupu par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu piemeklētajās teritorijās Latgalē un Vidzemē. Tas nepieciešams, lai iestādes varētu sākt atbalsta pasākumus lauksaimniekiem.
“Lauku atbalsta dienests ir saprotošs un gan jau arī bankas, bet, lai šīs iestādes varētu kaut ko iesākt un palīdzēt zemniekiem, ir jābūt zināmiem nosacījumiem. Viens no tiem ir ārkārtas stāvoklis lauksaimniekiem,” skaidro Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jau ir sākusi sarunas ar Zemkopības ministriju un pauž cerību, ka ārkārtas situāciju varētu izsludināt tuvākās nedēļas laikā, jo situācija ir neapskaužama. Daudzviet applūdušie sējumi sāk atgādināt dīķus, jo tajos jau iedzīvojušās vardes.
Sandra Paegļkalne
Komentāri 3
Visi Reģistrētie (1) Anonīmie (2)Ziņot par komentāru
1. Līst lietus, kas reizēm līst virāk, reizēm mazāk (tas ir iemesls, kāpēc normālos apstākļos bankas neiesaistās kredītu došanā lauksaimniekiem tieši uz plānojamo ražu kā naudas atdošanas garantu);
2. Viss applūst un raža cieš;
3. Valdība piešķir atbalsta naudu, kura ir nākusi no cilvēku nodokļiem un parasti nosedz zaudējumus atbilstoši iesniegtajam un pierādītajam;
4. Rudenī tā vai tā nodokļu maksātāju spiesti par visu maksāt vairāk, jo bija lietavas un raža aizgāja postā.
Vai kāds ir mēģinājis rēķināt atšķirību ražas cenai ar valsts atbalstu un bez tā, vai cenās atšķirās?
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->