Latvijā pašvaldības ģerbonī pirmo reizi izmantota sēne 0

Daudzeses pagastu var dēvēt par sēņotāju zemi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ģerbonī nolemts iekļaut gaileni.

“Daudzeses pagasts pats ir izvietots lielo mežu masīvā, mums arī Daudzeses pagastā ir tāda vietā, kā sēņošanas punkts,” stāsta Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece. “Ņemot vērā visus šos aspektus, mēs nonācām līdz sēnei.”

Ideja, ka katram Aizkraukles novada pagastam nepieciešams savs ģerbonis, radusies iedzīvotāju padomēs.

“Ģerbonis droši vien vairāk kalpos kā simbols, kas stiprinās identitātes un piederības sajūtu šai vietai,” saka Daudzeses iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Undīne Liepa.

Ģerbonis vizuāli sasaucas arī ar pagasta logo.

“Logo mēs izmantotu reprezentatīviem materiāliem, piemēram apdrukām uz krūzītēm. Ģerbonis būs svinību brīžiem, piemēram, pārstāvot dziesmu svētkos,” plāno Signe Gaigalniece.

Novadā ir 12 pagasti, kuriem nav sava ģerboņa, šogad paredzēts izstrādāt 10, nākamgad – divus.

“Nākamie procesā šobrīd ir Bebru un Iršu pagasta ģerboņi un no mākslinieka zinu, ka izstrāde ir uzsākta Pilskalnes un Sērenes pagasta ģerboņiem. Tālāk mēs virzīsimies ar Seci un Staburagu,” informē Aizkraukles novada domes pārstāve Evija Vectirāne.

Par autoru izvēlēts Edgars Sims, kurš ir arī Sēlijas ģerboņa autors. Darbs ir ļoti atbildīgs, jo tiek veidota vēsture.

“Ģerboņi un heraldika – pirmajā brīdi šķiet, ka tas ir kaut kas nesvarīgs un nepamanāms, bet patiesībā tas mums visiem ir fonā. Mums visiem ir pase kabatā, iebraucot kādā pilsētā vai novadā redzam ģerboņus,” teic heraldikas speciālists Edgars Sims.

No idejas līdz gatavam darbam paiet ilgs laiks.

“Šeit ir mākslinieks, heraldikas speciālists, novads ar pagastu, administratīvā vienība, iedzīvotāji un vēl heraldikas komisija, ar kuru tas viss ir jāsaskaņo,” atklāj Edgars Sims. “Tas process var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat pusgadam.”

Neviena heraldiskā zīme nevar būt vienāda – tai jābūt oriģinālai, lai nevarētu sajaukt ar kādu citu.

“Pirms tiek apstiprināts kāds pašvaldības ģerbonis, vienmēr tiek domāts par tā individualitāti,” informē Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija. “Tas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai heraldikas komisija akceptētu jaunu ģerboni.”

Piemēram, Lizuma pagasts izceļas ar to, ka tā ģerbonī attēlots viršu cers – šķietami plaši sastopams un atpazīstams augs, taču līdz šim heraldikā neizmantots.

Kate Katrīna Strode