Latvija ir starp lielākajām militārā atbalsta sniedzējām Ukrainai 5

Latvija ir viena no lielākajām militārās palīdzības sniedzējām Ukrainai, rēķinot militārās palīdzības vērtības attiecību pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina ASV domnīcas "Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūts" apkopotie dati.

No 2022. gada janvāra līdz 2025. gada oktobrim Latvija militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlējusi 1,64% no IKP, teikts PIIE ziņojumā, par kuru vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Lielāku militāro palīdzību Ukrainai šajā laika posmā attiecībā pret savu IKP sniegušas Dānija (2,75%), Igaunija (2,63%) un Lietuva (1,91%).

Pēc Latvijas seko Zviedrija (1,42%), Somija (1,16%), Norvēģija (1%), Nīderlande (0,93%), kā arī Polija un Slovākija (abas valstis 0,68%). Analīzei izmantoti Vācijas domnīcas "Ķīles Pasaules ekonomikas institūts"dati par divpusējo militāro atbalstu Ukrainai.

"Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūts" secina, ka vislielāko atbalstu Ukrainai sniegušas valstis, kas visvairāk izjūt tiešu apdraudējumu no Krievijas.

Rietumu lielvaru atbalsta apmērs ir bijis mazāks. Vācija kopš 2022. gada janvāra militārajam atbalstam Ukrainai atvēlējusi 0,53% no sava IKP, Lielbritānijas atbalsts bijis 0,5%, ASV - 0,32%, Francijas - 0,23%, Itālijas - 0,09% un Spānijas - 0,06%.

Vēl vairākas attīstītās valstis militārajam atbalstam Ukrainai atvēlējušas mazāk nekā 0,01% no IKP. To vidū ir Ungārija, Austrija, Šveice un Japāna.

Aprēķinam izmantots valstu 2021. gada IKP rādītājs.

Pētījums liecina, ka attālums no Maskavas izskaidro gandrīz pusi no atšķirībām palīdzības apjomā starp Eiropas valstīm - jo tuvāk valsts atrodas Krievijai, jo lielāku ieguldījumu tā sniedz. Vēl viens nozīmīgs faktors ir valsts parāda līmenis Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākumā. Valstis ar mazāku parāda slogu varēja elastīgāk rīkoties ar budžetu, palielinot aizsardzības izdevumus, nesamazinot finansējumu citām jomām. Kopumā ģeogrāfija un parāda līmenis izskaidro aptuveni 60% no atšķirībām militārajā palīdzībā Ukrainai starp ES valstīm, secina analītiķi.

Autori arī norāda, ka, lai gan pētījuma dati tika vākti ilgākā laika posmā, situācija nepārtraukti mainās. Piemēram, ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā un Slovākija pēc Roberta Fico stāšanās premjerministra amatā ir samazinājušas militāro palīdzību Kijivai. Pētījumā arī brīdināts, ka pašreizējā tendence, kad palīdzību galvenokārt sniedz "labas gribas koalīcijas", var mazināt Eiropas Savienības kopējo lomu Eiropas aizsardzības politikā.