Latviešu valodas aģentūra skolēnus mudina izvairīties no anglicismiem 0

“Ejam čillot!”, “tu nofeiloji”, “viņš ir heiteris” – šādas un līdzīgas frāzes bieži vien dzirdam sarunvalodā un lasām sociālajos tīklos. Anglicismi latviešu valodā ienāk arvien straujāk, un īpaši izteikti – jauniešu vidū, tādēļ Latviešu valodas aģentūras speciālisti dodas uz skolām, lai runātu ar skolēniem par anglicismu lietošanas iemesliem un veidiem, kā tos aizstāt ar latviešu valodas vārdiem. Lekcijas norisinājās arī Līvānu 1.vidusskolā.

“Man šķiet ļoti svarīgi runāt ar jauniešiem tieši par šo procesu, kuri vārdi ienāk valodā,” skaidro Latviešu valodas aģentūras valodniece Justīne Bondare. “Mans mērķis ir, lai viņi paši pēc tam padomā, ka ļoti daudz var izteikties ar tiem pašiem vārdiem, kas mums jau ir pieejami latviešu valodā.”

Latviešu valodas aģentūras pārstāvji uzsver, ka ne visi anglicismi ir slikti. Ir tādi, bez kuriem mēs nevarētu iztikt, jo nevaram atrast pietiekami atbilstošu vārdu latviski. Tomēr daudzi anglicismi aizstāj jau esošus latviešu valodas vārdus, piemēram, “feilot” pret mūsu pašu “izgāzties”.

“Es anglicismus lietoju ļoti bieži, bet tomēr domāju, ka tie ir “parazīti”. Uzskatu, ka vajag vairāk lietot latviešu valodu,” saka Līvānu 1.vidusskolas 12.klases audzēkne Karolīna.

“Gribētu izteikt savu viedokli vairāk latviski nekā angliski, bet angliski ir ērtāk un ātrāk,” saka 12.klases skolniece Evelīna Žanete. “Šī lekcija deva ļoti daudz. Piemēram, uzzināju, ka var pārveidot anglicismu latviski. Tu pats vari vienkārši ieviest jaunvārdus. Ļoti noderīgi.”

Sabiedrībā izskanējuši dažādi jaunvārdi, piemēram, no angļu valodas ienākušais “podkāsts” tiek aizstāts ar vārdu “raidieraksts”. Lai gan jauniešu vidū šis termins nav guvis popularitāti, ir tādi jaunvārdi, kas veiksmīgi iekļaujas sarunvalodā. Ne visus jaunvārdus izdomā valodnieki.

“Dažreiz varbūt rodas iespaids, ka tikai valodnieki kontrolē šo procesu, bet mēs katrs varam radīt šos jaunvārdus, piemēram, vārdu “sveškauns” radīja ne valodnieki,” stāsta Justīne Bondare. “Mēs varam jaunvārdus sākt lietot savā draugu grupā. Ja tas aiziet, ja tas skan labi, kāpēc ne?”

Līvānu skolēnu galvenais secinājums pēc pasākuma bija – jebkurā valodā, arī latviešu valodā var pateikt visu, ja vien ir pietiekami izzināts vārdu krājums. Latviešu valodas aģentūras pārstāvju lekcijas Līvānu 1.vidusskolā norisinājās par godu Valsts valodas dienai.

Sandra Paegļkalne