Kinologa vadībā Jēkabpils patversmes suņi apgūst pamatiemaņas 3

Kinologs Gints Vuškāns šogad sācis apmācīt Jēkabpils dzīvnieku patversmes suņus. Viens no viņa audzēkņiem ir piecgadīgais Zoris. Viņš mācās ātri — ja vēl pirms mēneša uz pavadu raudzījās ar neizpratni, tad drīzumā Zoris varētu kļūt par uzticamu garo pastaigu biedru.

“Mums ir pat tādi suņi, kuriem ir grūtības vispār pieiet pie pavadas, bet Zorim tādu vairs nav,” priecājas kinologs Gints Vuškāns. “Zoris jau māk un grib darboties. Viņš grib visu izdarīt un viņš arī spēj apgūt komandas.”

Jaunie saimnieki, kuri nolemj dot mājas kādam patversmes dzīvniekam, nereti sastopas ar grūtībām, kas radušās jau suņa agrīnajā vecumā.

“Viņi nezina, kā iet pavadiņā, citreiz pat nezina, kas ir kaklasiksna. Viņi nemāk tādas elementāras lietas,” skaidro veterinārārste Vineta Stašāne.

Šobrīd patversmē uzturas vairāk nekā 20 suņi, bet apmācības notiek sešiem no tiem. Gints izvēlējies tos mīļuļus, kuriem, viņaprāt, ir lielākas izredzes nākotnē nonākt gādīgās mājās.

“Es domāju arī par to, lai jaunie saimnieki būtu apmierinātāki, lai viņi nepaņemtu sev draugu tikai uz pāris gadiem, bet uz ilgu un skaistu kopā būšanu,” saka Gints Vuškāns.

Tomēr kinologs uzsver — viņš var iemācīt pamatus, bet arī jaunajiem saimniekiem jābūt gataviem ieguldīt laiku, pacietību un daudz darba.

“Es atbraucu šeit un iemācu elementārās lietas — piemēram, pieiet pie pavadas un to nevilkt. Bet, kad parādās saimnieks, plāns ir strādāt kopā ar viņu, parādīt pašas svarīgākās lietas un pievērsties tieši sāpīgākajiem punktiem,” informē Gints Vuškāns.

Patversmes suņi visbiežāk nāk no nelabvēlīgiem apstākļiem, tāpēc arī viņu grūtības bieži ir līdzīgas — viņi var būt tramīgi, bailīgi vai, tieši pretēji, pārlieku aktīvi.  Nereti viņiem sveša ir arī disciplīna un ikdienas kārtība. Šādā brīdī kinologs kļūst par sava veida tulku — viņš palīdz sunim atgūt uzticēšanos cilvēkam, kā arī saprast pasauli sev apkārt.

Kate Katrīna Strode