Katra diena Latvijā kļūst par 5 minūtēm garāka 2

Trešdien, 4. februārī, Zemes ziemeļu puslodē noslēdzas gada tumšākais ceturksnis jeb solārā ziema. Kopš ziemas saulgriežiem dienas Latvijā palielinājušās par aptuveni divām stundām. Pērnā gada 21. decembrī saule Rīgā lēca pulksten 9.00 un rietēja 15.43, dienas garums bija 6 stundas un 43 minūtes. Savukārt 4. februārī saule lec 8.16 un riet 16.59, dienas garums ir 8 stundas un 43 minūtes. Katra nākamā diena turpmāk kļūs par 4–5 minūtēm garāka, un sākot ar 18. martu, diena pārsniegs nakti. Astronomiskais pavasaris iestāsies 20. martā, bet 5. februāris iezīmē solārā pavasara sākumu. Gada gaišākie trīs mēneši jeb solārā vasara būs no 7. maija līdz 5. augustam.

Laikapstākļi Latvijā joprojām būs ziemīgi. Sinoptiķi prognozē sniegu un svētdien atsāksies gaisa temperatūras pazemināšanās. Nākamā nedēļa gaidāma sešus līdz septiņus grādus aukstāka par normu, ar visvairāk nokrišņu Latgalē, kur sniega sega varētu palielināties par 10 cm. Februāra beigās un martā temperatūra pakāpeniski varētu paaugstināties līdz normai (1991.–2020. gada vidējam rādītājam). Janvāris Latvijā bija aukstākais kopš 2010. gada un otrais vēsākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra. Kopumā šī ziema varētu kļūt par aukstāko pēdējos 13–15 gados.