Kamēr citviet vēl sals, Leimaņos ziemu dzen projām 1

Jēkabpils novada Leimaņos bargais sals, šķiet, atkāpsies ātrāk – vietējie iedzīvotāji kopā ar Zasas vidusskolas audzēkņiem, svinot Meteņdienu, centās ziemu aizdzīt, saucot palīgā sauli, lai tā izkausē sniegu.

“Latviešiem savas tradīcijas ir jāsaglabā. Ir ļoti pozitīvi, ka kopā sanākušas vairākas paaudzes un bērni mācās,” teic Leimaņu iedzīvotāja Ingrīda. “Tas, iespējams, viņiem paliks atmiņā, un viņi saviem bērniem mācīs, ko nozīmē Meteņi.”

“Tie ir mūsu latviešu gadskārtu svētki, un tradīcijas vienmēr jātur dzīvas – visu laiku, kamēr mēs, latvieši, esam dzīvi,” pauž Leimaņu Tautas nama vadītājs Gints Audzītis. “Tas ir jauki, ka cilvēki var atnākt, par to parunāt, papriecāties un, galvenais, būt kopā.”

Pasākuma dalībnieki iesaistījās arī jautrās stafetēs – bērni sacentās, kurš tālāk aizmetīs zābaku un kurš veiklāk satīs dzijas kamoliņu.

“Man patīk, ir ļoti forši. Man visvairāk patīk doties stafetēs,” saka Zasas vidusskolas 3. klases skolniece Ieva.

“Ir jautri ar draugiem sacensties. Zinu, ka Meteņos var iet maskās un dabūt konfektes – kā latviešu Helovīnā,” stāsta Zasas vidusskolas 3. klases skolnieks Gustavs.

Gustavs šogad kopā ar draugiem un folkloras kopas biedriem plāno doties ķekatās. Viņš nav vienīgais, kurš Meteņu tradīcijas kopj arī ārpus skolas – daudzi bērni tās svin kopā ar ģimeni.

“Mēs braucam ar ragaviņām, rībinām kājas, dziedam dziesmas un cepam rauga pankūkas,” atklāj Zasas vidusskolas 4. klases skolniece Sofija.

Pankūkas tika celtas galdā arī Leimaņos.

“Pats galvenais ir pankūku cepšana un dažādu pankūku gatavošana. Šodien meitenes tās arī ir sacepušas,” priecājas Leimaņu iedzīvotāja Inita.

Meteņu pankūkām jābūt apaļām kā saulei – tās simbolizē gaismas atgriešanos un pavasara tuvošanos. Pīrāgi sola pārticību un saimniecisku gadu, savukārt putra jāēd, lai labi augtu labība un būtu bagāta raža.

Kate Katrīna Strode