Kā sadzīvot ar hronisku slimību? Psihologa ieteikumi mentālajai veselībai 0

Ārstniecības iestādes apmeklējumi nekad nav patīkami, bet īpašu stresu piedzīvo tie pacienti, kuriem tiek paziņots par hronisku saslimšanu. Diabēts, sirds slimība vai astma – jebkuras hroniskas diagnozes uzzināšana rada spēcīgu pārdzīvojumu, jo cilvēks saprot – ir zaudēta veselība.

“Zaudējumā ir jāiziet cauri dažādām sēru stadijām – tās ir piecas: dusmas, noliegums, depresivitāte un kaulēšanās. Un kad tiek iziets cauri visām šīm stadijām, beigās mēs tiekam pie samierināšanās,” skaidro psiholoģe Sanita Bērziņa-Ivanova.

Lai cilvēks justos drošāks, ir svarīgi būt informētam par konkrēto slimību, un te liela nozīme ir ārstiem, kuriem būtu jāveic skaidrojošais darbs. Vienlaikus ieteicams neskriet laikam pa priekšu.

“Koncentrējamies uz problēmām, kas ir šobrīd,” iesaka psiholoģe. “Ja ir kāda problēma radusies šīs slimības dēļ, mēs to risinām. Mēs nedomājam par to, kas būs nākotnē, neuzvelkam sevi, tādā veidā nedzīvojam visu laiku spriedzē.”

Liela nozīme ir sevis iepriecināšanai – tie var būt jau esošie vai jauni vaļasprieki, draugu un ģimenes sabiedrība. Svarīgi arī nebaidīties pieņemt speciālista palīdzību. Tā jāmeklē, ja nomāktība ir ieilgusi, ja parādās miega vai ēšanas traucējumi.

“Svarīgākais signāls būtu tad, kad pacients vairs nevēlas turpināt ārstēšanu un dzīvei ir zudusi jēga. Tad noteikti ir jāvēršas pie kāda speciālista,” uzsver Sanita Bērziņa-Ivanova.

Emocionāli grūti ir ne tikai pacientam, bet arī viņa tuviniekiem. Speciālista ieteikums – dalīt pienākumus ģimenē, neuzņemties visu vienam un rast laiku atpūtai un vaļaspriekiem.

“Svarīgi būtu nemainīt krasi savu ikdienu,” skaidro psiholoģe. “Atstājam visus sociālos kontaktus, intereses, lietas, kas mūs piepilda! Nevajadzētu sev pārmest to, ka mēs arī nogurstam un gribam atpūsties. Es vienmēr saku – ir jāpiepilda sava krūzīte, lai mēs spētu dot kādam kaut ko citu.”

Diabēta gadījumā daudziem pacientiem ir ierobežota ēdienkarte, bet tuviniekiem gan nebūtu jāveic būtiskas izmaiņas ēšanas paradumos.

“Vislabāk, ja mēs gatavojam to, ko mēs gatavojām iepriekš, bet izņemam ārā kaut kādus atsevišķus produktus no šī kopējā katla un pagatavojam tos atsevišķi,” stāsta Sanita Bērziņa-Ivanova. “Un tad katrs var izveidot savu porciju, kā ir ērtāk, garšīgāk un kā drīkst.”

Svarīgākais ieteikums gan hronisku slimību pacientiem, gan viņu tuviniekiem – runāt citam ar citu par savām izjūtām un emocijām un nebaidīties lūgt palīdzību, ja tas nepieciešams.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Kā sadzīvot ar hronisku slimību? Psihologa ieteikumi mentālajai veselībai” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025