Jēkabpils novads pēc Valsts kontroles ieteikuma atteiksies no esošā Administratīvās komisijas modeļa 5

Pašvaldībās izveidotais administratīvo komisiju modelis ir novecojis un kļuvis neefektīvs – tā savā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Iestāde rosina samazināt komisiju locekļu skaitu un pakāpeniski pilnībā atteikties no esošā komisiju modeļa, pārdalot administratīvo pārkāpumu izskatīšanu tām amatpersonām, kuras veikušas lietas izmeklēšanu.

Administratīvās komisijas tika ieviestas padomju laikā un bija iecerētas kā audzinošs mehānisms. Koleģiāla soda piespriešana pauda sabiedrisko nosodījumu. Pārvaldības principi kopš tā laika ir būtiski mainījušies, bet pašvaldībās joprojām ir saglabātas administratīvās komisijas, kas lēmumus pieņem koleģiāli. Valsts kontrole revīzijā secina, ka tāds modelis ir neefektīvs, sevišķi tādēļ, ka viedokļu dažādība komisijās vērojama reti.

“Tikai septiņos procentos gadījumu kāds no komisijas locekļiem ir balsojis atšķirīgi vai izteicis lēmumā kādu atšķirīgu viedokli,” stāsta Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Komisiju darbs ir arī dārgāks un laikietilpīgāks nekā vienpersoniska lēmumu pieņemšana, kāda jau šobrīd notiek citās iestādēs, kas izskata administratīvos pārkāpumus. Lietu izskatīšana komisijās aizņem vidēji par 13 dienām ilgāku laiku nekā valsts iestādēs, savukārt lēmuma izmaksas komisijā ir vidēji 98 eiro, bet iestādē ar vienpersonisku formu – 13 eiro.

Jēkabpils novada pašvaldības Administratīvajā komisijā ir pieci locekļi – tas ir minimālais skaits, ko nosaka šī brīža normatīvie akti. Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Kozlovskis piekrīt, ka šobrīd lietu izskatīšana aizņem daudz laika.

“Administratīvā komisija pieņem šos gala lēmumus, bet amatpersonas, jau gatavojot administratīvā pārkāpuma lietas, ir iepazinušās ar šīs lietas materiāliem, lietu pārzina un varētu ātrāk un efektīvāk pieņemt šos lēmumus,” stāsta Andrejs Kozlovskis. “Šajā gadījumā lietas tiek nodotas Administratīvajai komisijai. Mums ir jāiepazīstas no jauna ar šīm lietām, līdz ar to tas prasa laiku un resursus.”

Arī Jēkabpils novada pašvaldības policijā uzsver, ka pašreizējais modelis ir neefektīvs dažādu pārkāpumu izskatīšanā, piemēram, par nepļautu zāli vai mājdzīvnieku labturības prasību neievērošanu.

“Pašvaldības policija veic procesuālās darbības, nostiprina pierādījumus un pēc tam materiālu nodod Administratīvai komisijai,” skaidro Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Inga Logina. “Komisija nosaka sēdes laiku, aicina personu, kura vainīga, uzklausa viņu un tad piemēro sodu. Ja soda piemērošana tiks deleģēta pašvaldības policijai, nevajadzēs personu saukt otrreiz, bet sodu varēs piemērot uzreiz pēc apstākļu noskaidrošanas un liecības pieņemšanas. Tad tiks ekonomēts iesaistīto pušu laiks un lēmumi būs kvalitatīvāki.”

“Šobrīd likumā ir noteikts, ka tādai Administratīvajai komisijai ir jābūt, līdz ar to mēs esam snieguši ieteikumus Tieslietu ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai šo kārtību mainīt normatīvajos aktos,” skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis. “Gala termiņu mēs esam noteikuši 2028. gadu, bet pašvaldībām jau šobrīd tas neizslēdz iespēju lēmumus vienkārši nevirzīt komisijās, bet pabeigt tajās institūcijās, kur šīs lietas tiek izmeklētas.”

Gan Jēkabpils novadā, gan citās vietvarās sola veikt kontroles ieteiktās izmaiņas, vienlaikus uzsver, ka process nebūs vienkāršs.

“Tie ir ļoti vērienīgi grozījumi tiesību normās, un tas prasīs ļoti lielu ieguldījumu gan no valsts iestāžu puses, gan no pašvaldību puses, bet tam noteikti būs arī pozitīvas puses. Mēs kā pašvaldība to viennozīmīgi atbalstām,” saka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Ruta Velika.

Pārejas periodā Valsts kontrole iesaka pašvaldībām samazināt komisijas locekļu skaitu, kur tas ir lielāks par pieciem. Daugavpilī, kur ir 10 locekļi, jau augustā plānota samazināšana.

Valsts kontrolē lēš, ka, ieviešot vienpersonisku administratīvo lietu izskatīšanu, ietaupījums pašvaldību budžetos varētu sasniegt 1,12 miljonus eiro gadā.

Sandra Paegļkalne