Nopirkts ir, kaut kam pieder, kā jau daudzi mediji mūsdienās. Bet ko tad tu te, spicais un pareizais, nāc un lasi, ja jau viss tik slikti te sarakstīts? Tak lasi New York Times - būs smalki.

To nievājošo skatienu. To aukstumu. To brīdi, kad tika pateikts — vienalga, kur tu ar to bērnu liecies. Komisija, kurai bija jāizvērtē bērns, pārvērtās par piecu dāmu uzbrukumu mazam bērnam svešā telpā — bez sapratnes, empātijas un cieņas. Un tad viņi brīnās, kāpēc ģimenes aizbrauc.

Esmu pateicīga, ka esmu prom. Mans bērns tagad mācās skolā, kur viņu redz, māca un atbalsta, nevis tikai pieskata. Bet rūgtums paliek.

Safronovas kundzei novēlu, lai dzīve nekad neliek piedzīvot to, kam izgājām cauri mēs. Tad es pajautātu — vai tiešām viņa sūtītu savu bērnu uz grupu bez atbalsta? Vai uzticētu “asistentam” no ielas? Vai pieņemtu, ka četru gadu laikā bērnam nav iemācīts pat skaitlis viens — nevis tāpēc, ka nevar, bet tāpēc, ka neviens nemācīja?

Jēkabpils novads — cik ļoti jums rūp šie bērni? Vai viņi ir tikai skaitļi?

58. kods (Speciālā pamatizglītība izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem): Paredzēta bērniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem, pielāgojot mācību saturu un tempu.59. kods (Speciālā pamatizglītība izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem): Paredzēta bērniem, kam nepieciešams intensīvāks un individuālāks atbalsts, bieži ietverot sociālo prasmju apguvi un aprūpi.

Ja jūsu bērnam ir garīga vai smaga garīgā atpalicība, tad parastā skolā tas mācīties nevar. Vienkārši nevar un viss, jo šāds bērns nekad nevarēs apgūt tās zināšanas, kas jāapgūst vispārizglītojošajā skolā. Un jā - viņam ir jāmācās Antūžu speciālajā skolā vai kādā līdzīgā, kur ir speciālas apmācību metodes. Bet vecāki, tādi kā jūs, grib, lai priekš jūsu bērniem sagādā skolotāju palīgus, asistentus un visādus citādus nosacījumus. Un jums jau neinteresē, cik tas viss izmaksātu no valsts un pašvaldības budžeta. Ka tik jums labi. Bet nav labi, jo nav to asistentu, nav skolotāju palīgu, jo nav naudas tam visam. Tāpat kā nav naudas saglabāt mazās lauku skolas. Jūsu bērns tajā parastajā skolā nosēž laiku un neko neiemācās, pat ne to mazumiņu, ko būtu varējis iemācīties, ja ietu speciālajā skolā. Gan šī sistēma, kurā viss ir tikai uz papīra, gan šādu vecāku iespītēšanās man pienākas nostumj atpalikušo bērnu vēl zemāk. Šī melīgā sistēma skolā apdala apdalītos vēl vairāk un moka garīgi veselos, j...

un moka garīgi veselos, jo arī tie atpaliek, kamēr skolotājs kaut ko cenšas iemācīt kodu bērnam. Varbūt jūs cerat, ka jūsu bērns varēs mācīties vidusskolā vai augstskolā? Ir jāpieņem realitāte, un ja jūs to pieņemtu, tad cīnītos pavisam par kaut ko citu: lai būtu vairāk speciālo skolu, ar pedagogiem - defektologiem, skolas būtu visādi aprīkotas, kurās šie īpašie bērni varētu mācīties un iemācīties tik, cik nu katram galvā lien. Tādā skolā māca ne tikai rakstīt, lasīt un rēķināt elementārā līmenī, bet arī pazīt pulksteni, apkopt sevi, kaut ko darīt ar rokām, utt. Nez kur jūs liksiet šo savu 58. vai 59. kodu, kad viņš būs pāraudzis pamatskolas gadus un tā arī nebūs iemācījies pašu mazumiņu, ko nu var. Ko tāds bērns darīs, kad jūsu vairs nebūs? Par to esat padomājuši? Kur visā šajā ir vecāku atbildība? Vai paši mājās ar savu atvasi strādājat, vai visu gribat uzvet uz skolotāju pleciem, jo Man tak pienākas?

Paldies es lieliski esmu apguvusi likumu kurš kods ir kurš, un kā tas lieliski atšķiras no realitātes salīdzinājumā ar SKOLA 2030

Un nē es negribēju laist bērnu vispārizglītojošā skolā, es gribēju bērnu laist speciālā klasē kas ir pieejama pilsētā TIKAI VIENA. tad parastā skolā tas mācīties nevar. Vienkārši nevar un viss, jo šāds bērns nekad nevarēs apgūt tās zināšanas---> tas ir ļoti skaļi teikts, pat pārāk. viss ir atkarīgs no mācīšanās. Mans bērns gāja speciālā grupā bērnu dārzā, nevis parastā. Un pat ja ietu speciālajā- vai tur ir likumā paredzētais atbalsta personāls? un kompetents cilvēks ar veselo saprātu nelietu vārdu - atpalikušais.