Šā gada 1. maijā apritēja 20 gadi, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienības valstu saimei. Savukārt 2003. gada 20. septembrī notika tautas nobalsošana, kurā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nobalsoja 66,97 procenti vēlētāju. Referendumā piedalījās arī 72 procenti Jēkabpils rajona balsstiesīgo iedzīvotāju. Atbalstu Latvijas iekļaušanai Eiropas Savienībā pauda gandrīz 65 procenti Jēkabpils rajona vēlētāju.
2004. gada 1. maijā Latvija oficiāli kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, un Jēkabpilī par godu šim notikumam norisinājās svinīgs pasākums, kura laikā tika pacelts Eiropas Savienības karogs. Uzrunās tika pausta cerība, ka Latvijā attīstīsies ekonomika un būs plašākas iespējas gan jauniešiem, gan citiem iedzīvotājiem.
Pagājuši 20 gadi. Jēkabpils novada pašvaldībā uzsver, ka daudzas cerības ir piepildījušās. Pateicoties Eiropas Savienības fondiem, Jēkabpils novadā ir atjaunota liela daļa infrastruktūras, ir renovētas daudzas ēkas un īstenots ievērojams apjoms citu projektu.
“Viss, ko mēs šodien redzam, kas ir siltināts un noasfaltēts, dažādas infrastruktūras, ūdenssaimniecība, siltumapgāde – tas viss ir nācis tikai caur Eiropu. Arī dambis, kuru mēs paši noteikti nekad nesataisītu šādā apjomā,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. “Tāpēc ir lieli plusi. Mīnusi ir, ka mums ir jāievēro birokrātija un normas. Esot Briselē, mēs redzam, ka ir nenormāli birokrātiski koridori.”
Daugavas aizsargdambja rekonstrukcija ir vērienīgākais projekts, kas ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu tiek īstenots Jēkabpils novadā. Eiropas fondu līdzekļus aktīvi apgūst daudzi novada uzņēmēji, tostarp dambja galvenais būvdarbu veicējs SIA “Jēkabpils PMK”.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka Eiropas Savienība ir veicinājusi arī profesionālo izaugsmi: “Tās Eiropas prasības ir tādas, kādu mums iepriekš nebija šeit, uz vietas. Tas ir liels atspaids uzņēmumam – Eiropas fondi, Eiropas projekti. Es domāju – arī valstī viennozīmīgi. Ja mēs paskatāmies uz sausiem cipariem, tad, protams, tie ieguldījumi no Eiropas Savienības mūsu infrastruktūrā, ražošanā, dažādās lietās ir neatsverami.”
Iedzīvotāju vidū Eiropas Savienības ietekme netiek vērtēta tik viennozīmīgi. Cilvēki novērtē plusus, bet vienlaikus saskata arī daudzas nepilnības un trūkumus.
“Ļoti labi, ka zemniekiem ir subsīdijas, bet tās varētu būt lielākas, jo nav taisnīgas konkurences ar pārējiem zemniekiem no citām Eiropas valstīm,” saka Salas pagasta iedzīvotāja Irēna Sproģe. “Nav arī saprasts, ka ne vienmēr svešas bankas Latvijā ko labu dod. Man šķiet, ka tomēr vajadzētu būt arī kādām Latvijas bankām. Gribētos, lai Eiropa vairāk ieklausās Latvijā un lai arī mūsu ierēdņi būtu ar kārtīgākiem mugurkauliem un vairāk pastāvētu par Latvijas interesēm.”
Jēkabpils novada nevalstiskā sektora pārstāvjiem ir daudz pozitīvāks skatījums, un tas nav tikai tādēļ, ka biedrībām pieejami līdzekļi savu ideju un iniciatīvu īstenošanai. “Vidusdaugavas NVO centrs” ar projektu palīdzību aktīvi veicina iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību un izglītošanos par dažādiem procesiem, un šo 20 gadu laikā ir pamanītas pozitīvas tendences kopējā sabiedrības attieksmē.
“Gribētu padalīties ar personīgu piemēru,” stāsta biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko. “Vakar uzzināju, ka mana māsa pēc 20 gadu dzīves Lielbritānijā ir atgriezusies Latvijā. Viņai bija liels pārsteigums, ka parasti tiek runāts, ka Latvijā cilvēki ir nelaipni. Viņa teica: “Es šeit esmu jau divas nedēļas un neesmu sastapusi nevienu nelaipnu cilvēku.” Es viņai atbildēju, ka ir mainījusies sabiedrība šo 20 gadu laikā. To vislabāk var salīdzināt tāds cilvēks, kas 20 gadus šeit regulāri nav dzīvojis. Es nekad negribētu atgriezties 20 gadus senā pagātnē. Jā, tā bija jaunība, bet – kāda bija sabiedrība? Es labāk izvēlos šodienas sabiedrību.”
Dzīvi Eiropas Savienībā pozitīvi vērtē arī jaunieši, kuriem Latvijas dalība šajā apvienībā ir devusi būtiskas iespējas pilnveidot sevi un paplašināt redzesloku.
“Mums ir ļoti viegli ceļot starp dažādām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, dodoties uz Poliju vai Lietuvu, mums nav nepieciešamas vīzas, mēs varam vienkārši šķērsot robežu,” saka Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēknis Artis Lipša. “Vēl Eiropas Savienība jauniešiem piedāvā daudz dažādu iespēju, piemēram, “Erasmus+” projekti, kuros var doties ceļojumos uz dažādām valstīm, vai arī “DiscoverEU”, kur tu vari doties ar sabiedrisko transportu pa dažādām Eiropas valstīm, iepazīstot citu Eiropas valstu galvaspilsētas un kultūru.”
Atvieglota ir arī preču un pakalpojumu iegāde – jau vairāk nekā 10 gadus Latvijā ir ieviesta Eiropas Savienības valūta – eiro.
Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Jēkabpils novadā vērtē aizvadītos 20 gadus Eiropas Savienībā” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.
#SIF_MAF2024
Komentāri 8
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (8)Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->