Jēkabpils novadā piketē pret skolu slēgšanu – domes sēdē reforma atbalstīta 82

Pirms izšķirošā deputātu balsojuma par Jēkabpils novada skolu reformu pie domes ēkas pulcējās vairāk nekā simt iedzīvotāju. Lauku izmiršana, bērnu nokļūšanas iespējas uz citu skolu – piketētājus uztrauc daudzi faktori.

“Viņi jau nerēķina to, ka bērni dzīvo arī ārpus lielceļa,” uzsver Rubeņu pamatskolas skolnieces mamma Iveta. “Viņi nav kā tādas cūku pupu pākstis, kas dzīvo ap centrālo stumbru, viņi ir arī tālāk “izlocījušies”. Kādā veidā šie bērni nokļūs līdz skolai?”

“Maniem bērniem ir jāceļas tik agri, kā neviens pieaugušais neceļas tik agri augšā un uz darbu neiet,” sašutumu pauž trīs bērnu mamma no Atašienes Laura. “Un tik daudz stundas jāpavada ārpus mājas! Kāpēc tas ir jānodara mūsu bērniem, kas ir mūsu nākotne?”

“Ja mēs – abi vecāki strādājam, tad vienam ir jāiet prom no darba un jākļūst bezmaz vai par taksistu, jo nu vienkārši tie ceļi – paļauties uz pašvaldības autobusiņu...” saka četru bērnu tētis no Dunavas Reinis. “Un te jau bieži izskan varianti, ka palaidīs sabiedrisko transportu, ar ko bērnam būs jābrauc.”

Gan lauku, gan pilsētu iedzīvotājiem ir bažas, ka bērniem izmaiņas būs liels izaicinājums.

“Negribētos mums meklēt citas skolas, tas ir bērnam baigais stress un mums pašiem arī,” saka divu Jēkabpils 2. vidusskolas skolēnu tētis Deniss.

Domes vadībai pārmet nepietiekamu skaidrojošo darbu

Ierodoties domes deputātiem, piketētāju sašutums tikai pieaug. Iedzīvotāji uzskata, ka pašvaldība nav pietiekami informējusi sabiedrību.

“Tikšanās reizēs esam jautājuši atbildes uz konkrētiem jautājumiem – kā tiks organizēta bērnu vešana no skolas uz skolu, kā tiks nodrošināta interešu izglītība, kāds būs tas reālais ieguvums? Uz šiem jautājumiem neesam saņēmuši atbildes vēl joprojām,” saka divu Zasas vidusskolas audzēkņu tētis Guntars Babāns.

Turpretī pašvaldībā norāda, ka informēšana par skolu tīkla reformu notikusi jau vairākkārt. Arī aprēķini esot veikti. Savukārt uz konkrētiem iedzīvotāju jautājumiem tikšot sniegtas atbildes.

“Atbildes tiek arī sagatavotas atbilstoši likumam, šobrīd likums atļauj atbildēt mēneša laikā. Mēneša laikā arī tiks atbildēts,” uzsver Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere.

Par nepietiekamu komunikāciju pārmetumi izskanēja arī domes sēdē.

“Kolēģi, par komunikāciju teikšu kā skolotājs – sēdies, divi!” domes vadību uzrunāja deputāts Aivars Kraps.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis atbildēja: “Jūs iestājaties par to, ka mēs nekomunicējam? Mēs komunicējam. Tikai tas, ko mēs sakām, nav gluži tas, ko jūs gribat dzirdēt. Un tur ir tā problēma. Šeit nav neviena, kurš šodien ar labprātību un baigo pārliecību pateiktu, ka šīm skolām te nav jābūt. Tādu nav. Bet, skatoties uz nākotni, mums tas ir jāizdara.”

Alfonu Žuku aicina atkāpties no amata

Aivars Kraps aicināja izteikties Jēkabpils novada Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas priekšsēdētāju Alfonu Žuku, bet viņš savu viedokli neizteica. Tad Aivars Kraps vaicāja, vai Alfonam Žukam nevajadzētu atkāpties no amata, ja viņš balsos par reformu, ņemot vērā viņa priekšvēlēšanu solījumus. Uz šo jautājumu arī atbildes nebija.

Balsojums parāda deputātu nostāju

Turpinājumā Aivars Kraps iesniedza vairākus priekšlikumus par atsevišķu skolu izņemšanu no lēmumprojekta, bet tie visi balsojumā tika noraidīti.

Pēc garām diskusijām deputātu vairākums tomēr atbalstīja izmaiņas skolu tīklā (pret balsoja: Ainis Čāmāns, Aivars Kraps, Aivars Vanags, Elīna Serkova, Leonīds Salcevičs un Ruslans Bajārietis, balsojumā nepiedalījās Ilona Salmiņa, pārējie 12 deputāti balsoja par).

Nerod līdzekļus skolu saglabāšanai

Galvenais iemesls – skolēnu skaita neatbilstība valstī noteiktajām prasībām. Skolu saglabāšana esošajā apjomā prasītu no pašvaldības papildu izdevumus.

“No pašvaldības četriem mēnešiem: 2026. gada septembrim – decembrim, lai nodrošinātu programmu skolā, būtu nepieciešami 698 396 eiro. Četriem mēnešiem!” uzsver Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitiške.

Vietvarā skaidro, ka pat tad, ja rastu finansējumu visu skolu atstāšanai, tas nebūtu ilgtermiņa risinājums.

“Tas ir jebkurā gadījumā laika jautājums, jo demogrāfiskais kritums mums to arī parāda. Atkal vilkt garumā un katrreiz kaut ko solīt – tas vienkārši ir negodīgi pret tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo,” saka Aija Vetere.

Kāds izskatīsies skolu tīkls?

Šobrīd Jēkabpils novadā ir 13 skolas ar 17 pamatizglītības programmu vietām un septiņām vidējās izglītības programmu vietām. Reforma paredz likvidēt divas pamatskolas un četras pamatizglītības programmu vietas. Savukārt vidējās izglītības posma pēc pārejas perioda beigām vairs nebūs divās vietās.

Dignājas piemērs - darbinieki bažījas arī par savu nākotni

Lidija Raginska jau astoņus gadus iezvana stundu sākumu un beigas Dignājas pamatskolā, ko ar domes lēmumu paredzēts likvidēt.

“Gribētu, lai šis skolas zvans skanētu vēl ilgus mācību gadus!” saka skolas darbiniece.

Skolā ir 72 audzēkņi: 29 pirmsskolā, 43 bērni no 1. līdz 9. klasei. Kolektīvā ir 29 darbinieki, tostarp 17 pedagogi. Tā kā pirmsskola paliek, daži darbinieki varēs turpināt strādāt Dignājā, bet vairumam būs jāmeklē darbs citviet.

“Neviens no pašvaldības nav pateicis, kurā skolā tad būs vieta angļu valodas skolotājai,” saka Dignājas pamatskolas angļu valodas skolotāja Gundega Ozoliņa. “Kā man, dzīvojošai Dunavā, izbraukāt un kur? Uz Zasu, Aknīsti vai pilsētu – kā? Skolotājam jau transports nav nodrošināts, nav segts, mums nav dienesta auto.”

Dignājas pamatskolas direktore Aelita Bērziņa skaidro: “Lielākā daļa darbinieku droši vien būs bez darba, jo gan tehniskie darbinieki, gan arī pedagogi ir tikai Dignājas un Dunavas pagasta iedzīvotāji. Jāņem vērā tas, ka katram darbiniekam ir sava privātmāja, sava saimniecība. Šis laiks, kas tiktu pavadīts līdz citai iestādei, droši vien, ka būtu nesamērīgs.”

Turpretī Aija Voitiške saka: “Tajās iestādēs, kuras tiek slēgtas vai reorganizētas, ietekme ir uz 60 pedagogiem, bet no šiem 60 pedagogiem bez darba varētu palikt 18 pedagogi. Un es domāju, ka arī šie pedagogi varēs atrast sev darbavietu, jo būtiski pieaug pedagoģisko likmju skaits.”

Pašvaldībā sola izstrādāt skolēnu pārvadājumu grafiku, kā arī veikt citus sagatavošanās darbus. Savukārt daudzi vecāki joprojām gaida atbildes uz saviem jautājumiem.

Sandra Paegļkalne