Jēkabpils novadā “klibo” komunikācija starp iedzīvotājiem un vietvaru 20

Pirms četriem gadiem arī Jēkabpils novadā adminstratīvi teritoriālās reformas rezultātā notika būtiskas pārmaiņas – Jēkabpils pilsētu apvienoja ar pieciem apkārtējiem novadiem, veidojot vienotu teritoriju ar trīs pilsētām un 22 pagastiem. Šobrīd novads plešas Latgales, Zemgales, kā arī Sēlijas teritorijā un ir ceturtais lielākais novads valstī, aptverot nepilnus 3000 kvadrātkilometru.

Tomēr pēc apvienošanas būtiski saruka pakalpojumu pieejamība ārpus novada centra - Jēkabpils pilsētas.

Iedzīvotājiem daudzi pakalpojumi vairs nav pieejami klātienē, un iestādes ir grūtāk sasniedzamas. Nereti ierēdņi neatbild uz telefona zvaniem, un uz iesniegumiem atbildes tiek sniegtas novēloti vai netiek sniegtas vispār.

“Mūsu pašvaldības ēka, kas ir pilsētas pagasta pārvalde, ir praktiski tukša,” atklāj Aknīstes iedzīvotāja Santa Šmite. “Šī milzīgā centralizācija, ko mēs Aknīstē, Viesītē un citās vietās asi izjūtam, ir satraucoša. Mēs gribētu redzēt un sajust, ka Jēkabpils novadam ir svarīgas lauku teritorijas.”

Pašvaldība cenšas rūpēties par teju 40 tūkstošiem iedzīvotāju, taču vislielākā iedzīvotāju sāpe joprojām ir savstarpējo sarunu trūkums.

“Tā ir viena no būtiskākajām lietām, kas neprasa naudu – tā ir komunikācija. Pie tās būtu jāstrādā,” saka Santa Šmite. “Kādā veidā politikas veidotāji komunicē ar cilvēkiem? Principā viņi nekomunicē.”

“Vienmēr ir jācer, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi, lai neizmirstu mūs,” teic Salas ciema iedzīvotājs Anatolijs. “Jādzīvo vairāk ar iedzīvotājiem, jo novads ir ļoti liels.”

“Pašvaldība runā ar iedzīvotājiem, bet ir cits jautājums – vai pašvaldība veido dialogu ar iedzīvotājiem? Bieži ir tā, ka uzklausa, bet tas kaut kur pazūd, un tas nav dialogs,” uzskata biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.

Vairāk nekā piektā daļa no novada iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem. Jau trīs gadus notiek diskusijas par senioru konsultatīvās padomes izveidi, taču, tāpat kā ar iedzīvotāju padomēm, darbs vēl nav uzsākts.

“Ir žēl, ka netika veidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes,” pārdomās dalās Ancenes iedzīvotājs, ilggadējais Jēkabpils novada izpilddirektors Jānis Subatiņš. “Nav arī ticības, ka nākamajā sasaukumā tās varētu izveidot. Šie deputātu kandidāti, kas paliek aiz svītras, varētu būt pirmie, kas savas idejas, ko komanda izvirzījusi, virzītu caur šīm padomēm.”

Viņš arī uzskata, ka šādas padomes palīdzētu novērst ikdienišķas problēmas ciematos, jo pašvaldībai trūkst kontroles mehānismu.

“Tie nav lieli projekti, tie nav nekādi miljoni, kur jāiztērē ļoti daudz; tikai jāparunā savā starpā, kā labāk to novērst,” saka Jānis Subatiņš.

Lai gan pašvaldība cenšas piesaistīt gan farmaceitus, gan ārstus – atverot feldšerpunktu Mežārē un aptieku Zasā – Salas ciema iedzīvotāji jau vairākus mēnešus pēc medikamentiem spiesti doties septiņus kilometrus.

“Tagad jau pagājuši cik mēneši, un nekas nenotiek,” saka Gunārs no Salas. “Aizeju, šilte priekšā – nekā nav, tukšums. Jābrauc uz pilsētu.”

Tikmēr jēkabpilieši pauž neapmierinātību ar nesakārtotajiem pilsētas mikrorajoniem. Vietvarā norāda, ka projekti ir izstrādāti, taču līdzekļi to īstenošanai vēl nav atrasti.

Kopš 2018. gada, kad tika rekonstruēts Bebru ielas mikrorajons, būtiskas pārmaiņas citviet pilsētā nav notikušas, un tas joprojām palicis vienīgais labiekārtotais mikrorajons.

“Jēkabpils novadā dzīve? Varētu būt labāka,” uzskata jēkabpilietis Jānis. “Tas, kas ir virspusēji redzams, – viss ir labi, bet, paskatoties pa rajoniem, kaut vai uz infrastruktūru un bērnu laukumiņiem...”

“Jāuzlabo tieši mājas piebraucamā daļa, tur ir šausmīgi,” saka Dzintra no Jēkabpils.“Atkritumu kaste bija zaļajā teritorijā, to noņēma, tagad automašīnas stāv.”

Šim pašvaldības sasaukumam nācās saskarties ne vien ar reformu, bet arī ar plūdiem un citiem izaicinājumiem.

“Mums aiz muguras ir ne viegli četri gadi, bet man gribētos uzsvērt, ka šie gadi nebija tikai grūti, slikti un neizdevušies,” teic Agita Pleiko. “Liels izaicinājums bija nopietni plūdi Jēkabpils novadā, liels izaicinājums bija karš Ukrainā, un man liekas, ka ar šiem lielajiem izaicinājumiem mēs esam tīri labi tikuši galā.”

“Vērtējot pašvaldības darbu, domāju, ka vismaz vidējais līmenis Latvijā Jēkabpils novadā ir noturēts. Tas nav ne īpaši labāks, ne īpaši sliktāks,” saka Jānis Subatiņš.

Jēkabpils novadā ir vislielākā konkurence uz deputāta krēslu – uz 19 vietām kandidē 258 cilvēki no 13 politiskajiem spēkiem. Vidēji – gandrīz 14 pretendenti uz vienu vietu.

Kate Katrīna Strode