Jēkabpils novada iedzīvotājus aicina iesaistīties krupju glābšanā 3

Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi ziņas no brīvprātīgajiem krupju glābējiem, ka šī gada dzīvnieks – parastais krupis – ir modies un glābšanas darbi jau sākušies Vaidē, Olainē, Jūrmalā un Babītē. Citos krupju migrācijas posmos tā varētu sākties šajā vai nākamajās nedēļās. Krupju glābšanā var iesaistīties ikviens, piesakoties par brīvprātīgo, pārnesot krupjus pāri ceļam vai ziņojot par dabā novērotajiem krupju migrācijas punktiem.

Šogad kampaņai “Misija – KRUPIS” jau pieteikušies 108 brīvprātīgie, tomēr palīgi joprojām ir ļoti nepieciešami kopumā 58 krupju migrācijas vietās visā Latvijā, no kurām septiņas ir jaunas. Divas no šīm vietām atrodas arī Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.

Lai kļūtu par brīvprātīgo, jāaizpilda anketa un jāapseko izvēlētais migrācijas punkts. Kad migrācija sākusies, tuvākajās nedēļās jābūt gatavam regulāri apsekot šo vietu un pārnest lēnos rāpuļus pāri ceļam.

Krupju migrācija pārsvarā notiek diennakts tumšajā laikā, visbiežāk no pulksten 21.00 līdz 23.00. Tomēr pēdējo gadu novērojumi liecina, ka migrācijas kulminācijas laikā krupji autoceļus var masveidā šķērsot arī dienā. Savukārt informāciju par jaunu migrācijas punktu, pievienojot kartē iezīmētu vietu un īsu aprakstu, var sūtīt uz e-pastu krupis@daba.gov.lv.

“Iesaistīties krupju glābšanā var ikviens – tā ir vienkārša, bet ļoti nozīmīga rīcība, kas tiešā veidā palīdz saglabāt abinieku populācijas. Šī iniciatīva ir labs piemērs, kā sabiedrība, pašvaldības un institūcijas var sadarboties dabas aizsardzībā. Esam pateicīgi gan brīvprātīgajiem, gan pašvaldībām, kas jau iesaistās, un aicinām pievienoties arī citus – jo vairāk iesaistīto, jo vairāk dzīvību varam glābt,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa.

Iesaistoties krupju glābšanas misijā, brīvprātīgie vienlaikus piedalās arī sabiedrības īstenotā dabas vērtību monitoringā. Pēc katras reizes, kad brīvprātīgais piedalījies abinieku glābšanā, tiešsaistē jāaizpilda neliela abinieku uzskaites anketa. Šī informācija palīdz precīzāk noteikt katras sugas stāvokli un to ietekmējošos faktorus, tādējādi identificējot nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus.

Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad gaisa temperatūra dienā sasniedz vismaz +5 grādus un iestājas mitri, lietaini laikapstākļi. Tā var sākties ļoti pēkšņi – vienā vai vairākos Latvijas reģionos vienlaikus jau tuvākajās dienās vai turpmākajās nedēļās. Brīvprātīgo līdzdalība šajā kampaņā ir īpaši svarīga, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nemaz nesasniegs.

Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām – ūdenstilpēm. Daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, tādēļ ceļa šķērsošana kļūst par bīstamāko posmu to dzīves ciklā. Tas var aizņemt pat 15 minūtes, jo krupis ir lēns pārvietotājs.

Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem. To skaita samazināšanās var ietekmēt dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību kopumā.

Lai pievērstu autovadītāju uzmanību, krupju migrācijas vietās pie valsts autoceļiem ir uzstādītas pagaidu informatīvās zīmes. VSIA “Latvijas valsts ceļi” informē, ka šādas zīmes izvietotas 30 valsts autoceļu posmos, kur novērota krupju migrācija. Pēc migrācijas perioda beigām tās plānots noņemt.

Uzņēmumā skaidro, ka zīmes uzstādītas tajos posmos, kurus identificējusi Dabas aizsardzības pārvalde. Plašāka informācija par krupju migrāciju, kā arī karte ar migrācijas vietām pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.